Sola atcelt nodokli primārajam īpašumam

Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijā uzaicinātais biedrības “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim” pārstāvis un viens no šīs iniciatīvas autoriem Estris Hiršsons skaidroja deputātiem, ka iedzīvotāju prasībai ir vairāki iemesli.

Nespēdami samaksāt šo nodokli, iedzīvotāji spiesti pārdot savus mājokļus bagātniekiem.

Aprēķinātā nodokļa summas ik gadu aug, toties iedzīvotāju skaits valstī samazinās. Viņaprāt, pārmērīgi lielie nodokļi ir viens no iemesliem, kāpēc ik gadu sarūk Rīgas iedzīvotāju skaits. Piemēram, 2009. gadā Rīgā dzīvoja 687 443 iedzīvotāji, 2017. gadā 641 423, bet 2018. gadā – 637 971. Ar šādu nodokļa politiku valsts veicina arvien straujāku lielas iedzīvotāju daļas grimšanu nabadzībā.

Piemēram, Rīgā ģimenes privātmājas īpašniekam par zemi 810 kvadrātmetru platībā, kuras kadastrālā vērtība ir 31 693 eiro un kuru apliek ar nodokļa 1,5% likmi, jāmaksā 475,40 eiro. Turpretī Igaunijā, kur privātas apbūves zemei piemēro 0,2% likmi, par to būtu jāmaksā 120 eiro. Lietuvā, kur nodokļa likme ir 0,02% – tikai 12 eiro.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs atzina, ka līdzšinējā nodokļa politika bijusi netaisnīga.

Tāpēc 14. janvārī ministrija savā mājas lapā nodevusi sabiedriskai apspriešanai priekšlikumus grozīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Grozījumi paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli vai to būtiski samazināt tā dēvētajiem primārajiem mājokļiem, tostarp ēkām un zemei. Ar primārajiem domāti tādi, kurā īpašnieks deklarējis savu dzīvesvietu. Nodokļa aprēķinam ierosināts noteikt speciālo vērtību, lai, no 2022. gada ieviešot jaunās kadastrālās vērtības, nodokļa summas būtu samērīgas ar iedzīvotāju spēju maksāt.

Tikai īpašumam, kura vērtība zem 100 000

Speciālo vērtību nodoklim aprēķinātu visam dzīvokļa īpašumam, neizdalot atsevišķi zemes un ēkas daļu. No dzīvokļa īpašuma kopējās kadastrālās vērtības atņem 100 000 un iegūto starpību reizina ar 0,2.

Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par 100 000 eiro, tad speciālā vērtība ir 0 un nodoklis nav jāmaksā.

Ģimenes privātmājai speciālo vērtību aprēķina, no ēkas kadastrālās vērtības atņemot 100 000, iegūto starpību reizinot ar 0,2. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par 100 000 eiro, tad speciālā vērtība ir 0 un nodoklis nav jāmaksā.

Zemei speciālo vērtību aprēķinātu, no zemes kadastrālās vērtības, atņemot 10 000 un izveidojušos starpību reizinot ar 0,2.

Ja kadastrālā vērtība nepārsniedz 10 000 eiro, tad speciālā vērtība ir 0 un nodoklis nav jāmaksā.

Februārī likumprojektus plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Finanšu ministrija skeptiska

Uz deputātu jautājumu, kāda turpmāk varētu būt šī nodokļa politika, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atbild, ka pret piedāvātajām pārmaiņām pašlaik pati esot noskaņota skeptiski. Kamēr Valsts zemes dienests nebūs līdz galam sagatavojis jauno kadastrālo novērtējumu, tikmēr ministrijā nevarot spriest, kāda varētu būt šī nodokļa politika.

Pašlaik dārgajiem nekustamiem īpašumiem kadastrālā vērtība noteikta 38% apmērā no to tirgus vērtības.

Turpretī vienkāršiem dzīvokļiem un ģimeņu privātmājām tā pietuvināta līdz 72% no to tirgus vērtības. Vēl nodokļa politikas maiņu sarežģī tā dēvētie dalītie īpašumi, kur zeme pieder vienam, bet uz tās uzceltā ēka otram īpašniekam. Viņasprāt, vietējām pašvaldībām esot lielas iespējas pašām grozīt šo nodokļa politiku, nosakot atšķirīgas likmes un piešķirot dažādas atlaides mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere domā, ka iespējas pašvaldībām esot ierobežotas, jo Finanšu ministrija uzlikusi likmēm stingru rāmi – līdz 1,5% apmērā no īpašumu kadastrālās vērtības. Divkāršu likmi varot piemērot tikai nolaistiem īpašumiem, kas pašvaldību budžetus būtiski nepapildina. Savukārt tās summas, kuras neieņem pašvaldība, piešķirdamas iedzīvotājiem nodokļa atlaides, Finanšu ministrija tik un tā ierēķina tās budžetā kā neieņemtos, bet iespējami iegūstamos ieņēmumus.

Arī viņa domā, ka vispirms jāzina, kādas būs jaunās īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības, jo varot gadīties, ka ar Tieslietu ministrijas piedāvātajiem griestiem 100 000 eiro apmērā vienalga nepietiks, lai būtiski mazinātu nodokļa slogu. Un tikai pēc tam varēšot spriest par nodokļa politikas maiņu.

Atceļot nodokli vienīgajiem īpašumiem, pašvaldību budžetos veidots aptuveni 200 miljonu eiro iztrūkums.

Biedrības “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim” pārstāvis Estris Hiršsons uzskata, ka deputātiem jāizlemj, kas ir svarīgāk – zaudēt 200 miljonus vai zaudēt iedzīvotājus.

Atbalstot ideju par nodokļa politikas maiņu, vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijas deputāti nolēma lūgt Tieslietu ministriju līdz šī gada 1. maijam ziņot par abu pieminēto likumu grozījumu saskaņošanas gaitu un par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Sola atcelt nodokli primārajam īpašumam (3)