Valts, Rinalds,
Rinalda
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris
2829301234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
Arhīva navigācija
APTAUJA
Kā Covid 19 ir ietekmējis Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nēsāju masku ārpus mājas, dezinficēju visu.
2
Nekā!
1
Retāk eju uz publiskām vietām.
1
Ārvalstu ceļojumi tagad ir ierobežoti vai atcelti
1
Viss ir slikti. Bail no vīrusa.
0


Ceļus labos mazāk,lai varētu vairāk domāt un runāt (2)

Raksts publicēts: 2019.12.29. 09:34:34
Raksta autors: nra.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Satiksmes ministrija pabeidza 2019. gadu ar skaidrojumu, kā pareizi saprast autoceļu sakārtošanas pasludināšanu par prioritāti 2020. gadā, kad autoceļu labošanai atvēlēta jūtami mazāka naudas summa nekā iepriekšējos gados.

Tūlīt pēc stāšanās satiksmes ministra amatā sniegtajā Tāļa Linkaita intervijā Neatkarīgajai 2019. gada 31. janvārī nodrukāti ministra vārdi, «ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām. Arī tagadējai valdībai prioritātes ir labklājība, izglītība, veselība un tikai pēc tam pārējās nozares». Gada beigās pieņemtais 2020. gada budžeta likums apliecināja šo vārdu patiesumu, tāpēc 23. decembra paziņojums par prioritāti autoceļu labošanai nāca kā pārsteigums.

Satiksmes ministru runāšana par ceļu labošanu kā prioritāti ir rituāls kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tas tāpēc, ka ar automobiļiem un tātad arī pa autoceļiem ikdienā pārvietojas daudz vairāk cilvēku nekā ar lidmašīnām vai vilcieniem un ikviena valdība sava satiksmes ministra personā ir centusies šo cilvēku masu uzmundrināt vai vismaz nomierināt. Taču, no otras puses, prioritāšu piesaukšana bez finansiāla seguma cilvēkus vairāk satracina nekā apmāna, samulsina u. tml. Ja naudas nav, tad kāpēc lieku reizi par to runāt? T. Linkaits uzņēmās visai riskantu gājienu, pamatojot prioritātes piedēvēšanu autoceļiem ar to, ka «esam sākuši veidot ceļu tīkla attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kas paredz ātrgaitas pārvietošanos starp Latvijas lielākajām pilsētām». Tādējādi ar ceļu labošanu nesavienojamā sēdēšana «finanšu bedrē» tiks no defekta pārvērsta par efektu, jo mierīga sēdēšana kaut vai bedrē būs domāšanai labvēlīgāka nekā aktīva rīkošanās. Tomēr nav garantiju, ka sabiedrība neuztvers šādu kalambūru bārstīšanu par ņirgāšanos.

T. Linkaitam taisnība tādā nozīmē, ka pirms naudas prasīšanas jebkuram pasākumam ir nepieciešams pamatojums, kura sacerēšanai ministrija veltīšot visu 2020. gadu. Tas izklausās ilgi, jo lietas būtība taču jau esot izdomāta un izpausta ministrijas 23. decembra paziņojumā par 2020. gada prioritāti un citos T. Linkaita izteikumos jau mazliet iepriekš. Tātad - dažu ātrgaitas šoseju būve starp dažām lielākajām Latvijas pilsētām, pa ceļam aplaimojot ar labu ceļu arī tās apdzīvotās vietas, kas tik tiešām atrodas pa ceļam. Nav iespējams, ka līdzekļi šādai šoseju būvei tiks iegūti kaut kur citur, nevis koncentrējot visu naudu, kādu Latvija vispār spēs atlicināt ceļiem.

Jaunā, 2020. gada laikā detalizējamā plāna pieteikums izklausās daudz ambiciozāks par veco plānu, kas saucās par autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020. gadam un par kuru tagad jau droši pasakāms, ka tā izgāzusies. Vecais plāns attiecās tiešam tikai uz ceļiem. Cilvēku dzīvesvietu maiņa lielāku vai mazāku centru virzienā notika un notiek, taču to nevirza mērķtiecīga valsts politika. Varenu lielceļu būvēšana nozīmētu vai nu vietējo cilvēku pārcelšanos uz apdzīvotiem punktiem šo šoseju galos un malās, vai masveida imigrāciju. Vai 2020. gadā tiešām iespējams kaut kas tāds, kas piespiedīs pieņemt vienu no šīm izvēlēm un jau 2021. gadā sākt to īstenot?

Vecais plāns paredzēja bez jebkādiem iebildumiem akceptējamu esošā ceļu un tādējādi arī apdzīvoto vietu tīkla glābšanu, saglabāšanu vai iekonservēšanu. Sabiedrībai tas izklausījās tīkami, un Saeima par to nobalsoja kā par Nacionālā attīstības plāna pielikumu, taču ar to nekādi nepietika, lai plānu pildītu un izpildītu. Plāna būtība bija pakāpeniska finansējuma palielināšana ceļu uzturēšanai no 370 miljoniem eiro 370 miljoniem eiro atbilstošas naudas 2013. gadā, kad Latvijā eiro vēl nelietoja, līdz 700 miljoniem 2020. gadā. Reāli šogad ceļiem 700 miljonu vietā tiks 280 miljonu eiro, skaitot kopā Latvijas valsts un ES finansējumu valsts ceļu labošanai un tīrīšanai un valsts mērķdotācijas pašvaldību ceļu uzturēšanai. Paldies valdībai un Saeimai, kas vismaz 2020. gada budžeta likumā atvēlēja ceļiem par dažiem miljoniem eiro vairāk naudas, nekā sākotnēji tika solīts un atbilstoši norādīts Neatkarīgās 20. novembra publikācijā Ceļu būvei vairs nav Eiropas Savienības naudas, taču Latvijas valsts finansējuma aizvietojums ES finansējumam tomēr nav palielināts tādā apjomā, lai tas kalpotu par pamatojumu ceļu labošanas nosaukšanai par prioritāti. Neatbilstība starp plānu un izpildi ir pastāvējusi gadu no gada, 2013. gadu ieskaitot. Kopējo starpību starp plānošanas dokumentā apsolīto un iedoto naudas summu iespējams noapaļot uz vienu, t. i., uz mīnus vienu miljardu eiro.

Par praktisko pielietojumu 2013. gada maijā pieņemtajai autoceļu sakārtošanas programmai kļuva 400 miljonu ceļiem iezīmētu eiro saņemšana no Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Toreizējās situācijas izprašanai jāatver 2013. gada 13. augusta Neatkarīgās publikācija Cik vajag ceļiem - trīs vai trīsdesmit miljonus? Tur saistībā ar valsts 2014. gada budžeta projekta gatavošanu uzsvērts, ka «Eiropas Komisija un tās iestādes ir jau vairākas reizes atgādinājušas Latvijai un daudzām citām ES dalībvalstīm, ka līdzšinējai ES naudas ieguldīšanai ceļu būvē nekāda ekonomiskā efekta nav bijis, tāpēc tā turpmāk būšot stingri jāierobežo». Lai šādā situācijā tomēr dabūtu ES naudu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma Briselē rādīja sava priekšteča Valda Dombrovska valdībā «pieņemtu» («pieņemtu zināšanai», bet šo vārdu jēgu Briseles ierēdņi nesaprata!) dokumentu kā apliecinājumu, ka ceļu labošana ir gandrīz pati svarīgākā lieta Latvijā, ko valdība garantē ne tikai ar vārdu, bet arī ar naudu, ko ieguldīšot ceļu labošanā.

Latvija ir apkrāpusi Eiropas Komisiju jeb ES un tagad pamatoti baidās, ka šoreiz patiešām nedabūs ceļiem kaut cik pamanāmu naudas summu 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Tomēr Krišjāņa Kariņa valdībai citas izejas nav, kā uzturēt veco prasību par prioritāti ceļiem ne tik daudz iekšējai, kā ārējai lietošanai. Lai vēl otro reizi apmānītu EK, Latvija naudas lūgšanai izmanto ES iestādēs visaktuālāko vārdu un frāžu krājumu. Iepriekšējie satiksmes ministri Anrijs Matīss un Uldis Augulis cerēja dabūt ES naudu ar solījumu nodrošināt to, lai vajadzības gadījumā šejienes ceļi un tilti izturētu arī tanku svaru. Tādā veidā Latvijā atbalsojās karš Ukrainā.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.33057403564453 96(0) - 0.071501493453979 2020.10.31. 20:55 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=47950 ip: 54.236.35.159 usememcache: 1