Jevgēņija, Jevgēņijs,
Eižens
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Novembris
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Atbalsta izveidot ekonomisko lietu tiesu

Raksts publicēts: 2019.11.05. 14:47:35
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kurai darbību paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret kuriem koalīcija apņēmās cīnīties.

Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu.

"Ir jāveic tieslietu jomas audits, izvērtējot visus tiesību aktus un līdzšinējās kļūdas, lai virzītos uz priekšu. Gribu sagaidīt auditu un tad izstrādāt jaunus tiesību aktus," uzsvēra Ģirģens. Viņš arī norādīja, ka jaunais regulējums rada korupcijas riskus.

Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki, piebilstot, ka likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā audita rezultātus. Vienlaikus Bordāns uzsvēra, ka korupcijas riski tiek piesaukti, lai novilcinātu jaunās tiesas izveidi.

Tieslietu ministrijas pārstāve skaidroja, ka Tieslietu padome neatsaucās aicinājumam paust viedokli par likumprojektu, tomēr padomei to būs iespējams paust, kad jaunais regulējums tiks skatīts Saeimā.

Noklausījies ministru vārdu cīņu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valdība nevar sūdzēties par labu juristu trūkumu savās rindās, tomēr premjers aicināja virzīt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā.

Likumprojektu atbalstīja visi ministri, izņemot Ģirģenu.

Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kura nosūtītā vēstule bija pievienota Ministru kabineta darba kārtībai. Šajā vēstulē Stukāns uzsvēris, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir "identificējušas kļūdainas problēmas". Attiecīgi Stukāns vēstulē norādījis, ka idejas autori faktiski uzskata, ka šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesās strādā salīdzinoši mazkvalificēti, ar, iespējams, apšaubāmu reputāciju tiesneši, kuri nespēj nošķirt noziegumus no civiltiesiska rakstura strīdiem, nespēj pareizi piemērot spēkā esošā Kriminālprocesa likuma normas, tādējādi pieļauj lietu novilcināšanu.

Stukāns vēstulē paudis pārliecību, ka jebkurš tiesnesis jau šobrīd ir ar nevainojamu reputāciju, tiesneši jau šobrīd spēj nošķirt noziegumus no civiltiesiskiem darījumiem un atbilstoši likumam izskatīt lietas. Līdz ar to idejas autori uz kļūdaini identificētām problēmām, ir izvirzījusī kļūdainus secinājumus un secīgi piedāvājuši kļūdainu risinājumu.

Iepriekš tika vēstīts, ka specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām.

Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas - četras no šobrīd vakantajām amata vietām - un sešas tiesas darbinieku amata vietas.

Iepriekš arī tika norādīts, ka kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.

Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti.

Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā - ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.

Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis, uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem.

Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās tiesai - viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis - Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas "vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama".

Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai - esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus.

Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošajā regulējumā.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

5.2519378662109 95(0) - 4.5074398517609 2019.11.13. 05:27 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=47564 ip: 172.69.62.91 usememcache: 1