Jelgavniekam atsaka apdrošināšanu

Armands: ‘’Piektais ābolu maiss bija aizķēries. Es to cēlu, bet maiss palika pie zemes, man rokai norāvās muskulis. Tā es tiku pie traumas.’’

Armands saņēmis atbildi no “Seesam”, kurā viņi atlīdzības izmaksu atteikuši, jo trauma iegūta fizioloģiska procesa rezultātā – skriešana, iešana, celšana, rāpošana esot fizioloģisks process. Ja traumas iegūtās fizioloģiska procesa rezultātā, atlīdzību par tām neizmaksājot. “Gan jau tas bija ierakstīts polisē ar maziem burtiņiem, bet man neviens to neizskaidroja. Man pat prātā neienāca, ka kaut kādu traumu var neuzskatīt par traumu,” savu neizpratni par saņemto vēstuli pauž Armands.

Tāpat Armandu nepatīkami pārsteigusi kompānijas neiedziļināšanās situācijā un vēstulē pieļautās kļūdas. Norādīts, ka jelgavnieks guvis kājas traumu, lai gan patiesībā gūta rokas trauma. Tāpat juriste neesot lūgusi izskaidrot, kā īsti negadījums noticis.

Armands: ‘’ Tas nozīmē, ka juriste vispār nav izlasījusi papīrus, kas viņai ir atsūtīti. Viņi vienkārši automātiski atteikuši atlīdzību.’’

Apdrošinātājs rīkojas pēc līgumā noteiktajām prasībām. Ja pastāv kādas nianses, piemēram, izņēmuma gadījumos, kuros atlīdzība netiek izmaksāta, kompānijai pirms dokumentu parakstīšanas klients par to būtu jāinformē. Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins iesaka rūpīgi izlasīt līgumu un to salīdzināt ar citu kompāniju piedāvājumiem, tādējādi atrodot to, kura prasības visvairāk apmierina pašu klientu.

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents:’’ Komunikācijā mēs redzējām, ka ir pieļautas kļūdas, un komunikācija no apdrošinātāja puses noteikti varēja būt labāka un skaidrāka. No komunikācijas ir arī atkarīga klienta sajūta – bieži tā ir labāka vai pretēji kļūst sliktāka.’’

Armands apdrošinātāja līgumu nodevis juristu rokās, lai izvērtētu, vai tajā tiešām norādīts, ka viņa gūtā trauma nemaz par tādu netiek uzskatīta.