Izstādē “Dzimtas grāmata” arī novadnieka stāsti

Jāzeps Ošs Platonē dzīvo no 1974.gada, tur uzcēlis māju, audzinājis bērnus, bijis gan pūtēju orķestra dalībnieks, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vadītājs, kad atjaunoja Ģ.Eliasa ,,Zīlēnus”, gan otrās brīvvalsts sākumā – no 1990. līdz 1992.gadam - Platones pagasta vecākais. Šobrīd ir pilntiesīgs pensionārs, kurš piestrādā meliorācijas būvdarbu uzraudzībā. Jaunā aizraušanās ir dārzs, bet Jāzeps nenoliedz, ka ciltskoks ir viņa mūža hobijs un ir tā fans. Jāzeps pats saka, ka 1972.gadā esot “saslimis” ar ciltskoka bacili. Ciltskoks gan esot vēlāk izrādījies nevis koks, bet krūms. Izpētes un saišu meklējumu rezultātā 1983.gadā tēva mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē Jāzeps atzīmējis visu 44 brālēnu un māsīcu salidojumu. Savukārt, šogad 20.jūlijā Jāzepam izdevās saorganizēt vēl vienu vērienīgu radu salidojumu tēva mājās Pundurienē Saunas pagastā Preiļu novadā, kur no vectēva Jāņa Kozuļa 372 pēctečiem piedalījās 176 pēcteči, kas bija unikāls salidojums un gandarījums Jāzepa sirdsdarbam. “izmantojot iespēju vēlos pateikt lielu paldies novada senioru ”šefam” Intai Savickai par pamudinājumu iesūtīt pieteikumu. Prieks par atzītu darbu.” izsakās Jāzeps.

Dzimtas sakņu izpēte, tās zināšanas patiesi ir specifiskas un tās tiek nodotas dzimtas jaunajai paaudzei. Tajā pat laikā tas rada arī interesi dzimtai nepiederošajos cilvēkos. Pašlaik viņa ciltskoka radu lokā ir savienotas 5805 personas un tas ir “Ginesa rekorda” cienīgs darbs! No 2010. līdz 2015.gadam tapusi viņa sarakstītā grāmata “Vienkārša cilvēka atmiņas”. Jāmin, ka 2018.gadā izsludinātā konkursa Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā, uzsverot personības nozīmi kultūras mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā Jāzeps Ošs ieguva titulu “Kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs Jelgavas novadā 2018”.

Vasaras vidū lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicināja ģimenes un dzimtas visā Latvijā iesaistīties izstādes “Dzimtas grāmata” veidošanā, iesūtot savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Žūrijas komisijas sēdes laikā, 30. oktobrī, tika izskatīti visi iesūtītie pieteikumi un izvēlēti izstādes stāsti Ansviesuļu-Egļu dzimtas, Siliņu dzimtas, Vesmaņu dzimtas, Rudoviču dzimtas, Ketneru dzimtas, Kozuļu dzimtas, Dobeļu dzimtas, Mālmaņu dzimtas, Garozu dzimtas, Bīriņu dzimtas, Kansku dzimta un Sviklānu dzimtas.

Izstādei tika pieteiktas gan grāmatas, kas gadu gaitā atradušās ģimenes bibliotēkās, gan arī tādas, kas iznākušas pavisam nesen, kā arī pašu dzimtas pārstāvju sarakstīti darbi. Daudzas dzimtas bija pieteikušas savas ģimenes vēstures pētījumus, liecina, ka arvien vairāk cilvēku ir ieinteresēti izzināt savas dzimtas saknes.

“Iesūtīto pieteikumu vidū ir divi ļoti seni un iespaidīgi dzimtu stāsti. Vienā no tiem dzimtas saknes izpētītās jau no 16. gadsimta līdz pat mūsdienām. Citas dzimtas vēsture dokumentēta līdz 17. gadsimtam. Izveidoti arī dzimtas koki, kas ir ļoti apjomīgs un laikietilpīgs darbs. Interesanti, ka cilvēki brīvajā laikā pēta un sastāda dzimtas koku, gadiem ilgi meklējot savas saknes, lēnām atrodot un apkopojot informāciju par simtiem savu senču,” stāsta žūrijas komisijas pārstāvis, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.

“Starp pieteikumiem redzam dzimtas, kuru pārstāvjiem bijusi ievērojama loma Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē. Šīm dzimtām joprojām ir svarīga tās vēsture, un par spīti visām grūtībām tās nav samaltas laika griežos. Dzimtās augstu tiek vērtētas priekšteču personības, un arī bērniem tālāk tiek doti nozīmīgo senču vārdi, kā arī stāstīts par dzimtas vēsturi, stiprinot dzimtas atmiņu. Ir jūtama pēctecība, un tas ir ļoti skaisti. Pieteikumos saskārāmies arī ar vecvecāku bērnības gadu atmiņu publicēšanu – tie ir humorīgi stāsti, receptes, cilvēciskās emocijas. Stāsts, kā cilvēki laukos vienkārši saņemas un izdara. Viņi nav rakstnieki vai literāti, vai no kādas īpaši lielas un senas dzimtas, bet vienkārši cilvēki, kas izrāda mīlestību, apkopojot savas vecmāmiņas bērnības stāstus vai vectēva kara gaitu atmiņas,” iezīmē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.,” iezīmē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.

“Mani ļoti uzrunāja nestandarta pieteikums – nošu grāmata. Interesanti, kā dzimta visas sajūtas un emocijas izsaka notīs un mūzikā, nevis vārdos. Tādā veidā tiek rasta iespēja lielu informācijas daļu paslēpt. Vērtīgi, ka paaudzes spējušas šo vēstījumu saglabāt un nodot tālāk,” min projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.

Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt, četrus – no ģimenēm, kas piedalās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē. Žūrijas komisijas sastāvā bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; mākslas vēsturniece Ramona Umblija; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs un projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.

Izstāde 2020. gada sākumā būs apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā GORS.

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību.

Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv/ un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).