Doloresa,
Aleksandrs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Novembris
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Atklās Francijas karalim veltītu piemiņas plāksni

Raksts publicēts: 2019.09.26. 07:16:44
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

30. septembrī LLU Jelgavas pilī viesosies viņa augstība princis Čārlzs-Emanuels De Baufremonts un viņas augstība princese Ingrīda De Frankopana no Francijas. Viņus pavadīs plaša delegācija no Burbonu karaliskās dinastijas institūta, lai atklātu Jelgavas pilī divas piemiņas plāksnes - Francijas karalim Luijam XVIII un priesterim Heinriham Esekam Edžvordam De Firmontam. Savulaik abas Eiropā nozīmīgās personības daļu no savas dzīves pavadījušas Jelgavas pilī, tādējādi veidojot kopīgus Latvijas un Francijas vēstures notikumus.

Burbonu karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973. gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbona nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Tāpat institūts organizē dažādus pasākumus, pieminot svarīgākos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar karalisko dinastiju.

 

Godinot vēsturiskos notikumus, kas vieno Latvijas un Francijas vēstures, institūts dāvinās Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) divas piemiņas plāksnes. Tās veltītas Francijas karalim Luijam XVIII un viņa priesterim Heinriham Esekam Edžvordam de Firmontam, kuri 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dzīvoja Jelgavas pilī. Tādējādi kādreizējā Kuzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta bijusi arī nākamā Francijas karaļa dzīvesvieta.

 

Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Burbonu dinastijas pārstāvis, Jelgavā (kādreizējais nosaukums – Mītava) ieradās 1798. gada 20. martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.

 

Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814. gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.

 

Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18. gadsimta beigās ieradās arī priesteris Heinrihs Eseks Edžvords de Firmonts.  Par svarīgāko uzdevumu priesteris uzskatīja atbalstīt karali, un arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietotas kazarmas un kara hospitālis. 1807. gada 22. maijā, aprūpējot no Vācijas atvestos slimos franču karavīrus, priesteris saslima un nomira. Viņu apglabāja Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. 

 

30. septembrī, Jelgavas pilī ierodoties Francijas delegācijai un Burbonu karaliskās dinastijas institūta prezidentam, viņa augstībai princim Čārlzam-Emanuelam De Baufremontam (Charles-Emanuel De Bauffremont) un viņas augstībai princesei Ingrīdai De Frankopanai (Ingrid De Frankopan), LLU rektore Irina Pilvere organizē svinīgo pieņemšanu, kam plkst. 11.30 sekos kopīga fotografēšanās Jelgavas pils pagalmā.

 

Savukārt plkst. 12.00 plānota abu piemiņas plākšņu atklāšana Jelgavas pils Dienvidu vārtos, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pēc atklāšanas Francijas viesiem būs iespēja iepazīties arī ar Rundāles pils ekspozīciju "Kurzemes hercogu kapenes" un Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā.

 

Jelgavas pils ir lielākā baroka laika celtne Baltijas valstīs, kas uzbūvēta 18. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta. Gandrīz trīs gadsimtu laikā tai mainījušies īpašnieki un vizuālais veidols, līdz 20. gadsimtā īsi pirms Otrā pasaules kara pils nokļuva savu pašreizējo saimnieku – Latvijas Lauksaimniecības universitātes – rokās. Pēc Otrā pasaules kara postījumiem ēka tika atjaunota izglītības iestādes vajadzībām un jau vairāk nekā 80 gadus ir universitātes galvenā ēka. Starptautiskajā vidē universitāte zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.27280688285828 94(0) - 0.071042776107788 2019.11.18. 12:04 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=47250 ip: 172.68.65.195 usememcache: 1