Aldis, Alfons,
Aldris
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Novembris
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Iztērēti resursi, ko šogad planēta spēs atjaunot

Raksts publicēts: 2019.07.31. 07:55:22
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

29.jūlijā tika sasniegta Zemes patēriņa diena, kas nozīmē, ka no 30.jūlija esam sākuši tērēt vairāk dabas resursu, nekā Zeme spēs atjaunot. Ar katru gadu šis datums pienāk ātrāk, tāpēc eksperti aicina nopietnāk domāt par patēriņa samazināšanu.

Ik gadu cilvēces nepieciešamība pēc dabas resursiem aug tik strauji, ka Zeme tos vairs nespēj atjaunot pietiekamā daudzumā. Šogad 29. jūlijs ir tā diena, kurā planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu apjoms pārsniedza to daudzumu, ko Zeme šī gada laikā spēs atjaunot.

Dienu, kad cilvēce pārtērē tai nosacīti piešķirtos ikgadējos atjaunojamos dabas resursus, izskaitļo jau vairāk nekā 50 gadus. To nosaka pēc formulas, kurā dabas resursu daudzumu, ko Zeme attiecīgajā gadā spēj radīt, izdala ar pasaules ekoloģiskās pēdas nospiedumu jeb izmantoto dabas resursu daudzums attiecīgajā gadā un sareizina ar 365 dienām.

Tik agri, cik šogad, Zemes resursi iztērēti ir pirmo reizi. Pērn kritiskā robežā tika sasniegta 1. augustā. Pēdējo 20 gadu laikā sarkanā līnija tiek pārkāpta arvien agrāk, – pirms 20 gadiem tos sasniedza septembra beigās.

“Šī ekoloģiskā parāda diena ar katru gadu tuvojas un tuvojas gada sākumam. Un tas ir tāds brīdinājums, ka mēs pasaulē tērējam vairāk resursus nekā planēta spēj mums nodrošināt. Mēs dzīvojam uz parāda. Ilgtermiņā to noteikti darīt nav iespējams,” norāda biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Savukārt Pasaules dabas fonda klimata vēstniece Latvijā Kristiāna Griķe pauž: “To varētu salīdzināt ar krājkasīti. Ja mums ir 500 eiro mēnesī, tie ir 6000 eiro gadā, un mēs viņus visus esam iztērējuši jau 13. aprīlī. Ar ko mēs dzīvojam pārējo gadu? Vai nu mēs aizņemamies no kāda, vai tas ir tāds ātrā kredīta variants.”

Aprēķināts, ka šobrīd mēs dzīvojam tā, it kā mums būtu nevis viena, bet gandrīz divas planētas. Iemesli tam ir gan pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits, gan arī arvien lielāka cilvēku vēlme pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru ražošana  patērē lielu apjomu dabas resursu.

“Līdz ar to tā slodze uz pasaules ekosistēmu aug. Un mūsu efektivitāte, ar kuru mēs cenšamies siltināt mājas, padarīt efektīvākus enerģijas ražošanas procesus, tā netiek līdz tam augošajam pieprasījumam,” saka Brizga.

Savukārt Griķe bilst: “Tas, ko var darīt, ir katrā situācijā vērtēt, vai man to tiešām vajag. Tas ir attiecināms uz jebkuru patēriņa daļu, – mājokļa enerģija, transporta vai pārtikas izvēles jautājumos. Un vienkārši vērtējot, vai to vajag, mums ir jādomā arī par to, kas ir bijis vajadzīgs, lai to saražotu.”

Zemes pārtēriņa dienu valstis sasniedz atšķirīgos brīžos. Katara un Luksemburga savus resursus iztērē ātrāk nekā divos mēnešos. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV, Kanāda, Dānija un Austrālija kritisko punktu šogad sasniedza marta beigās. Tikai dažas valstis, piemēram, Kuba, Nikaragva, Irāka, Ekvadora un Indonēzija šo punktu sasniedz gada beigās –  decembrī.

“Ir ļoti liela sakarība starp to, kādi ir mūsu ienākumi un kāda ir šī ietekme uz vidi. Jo katrs tas eiro, ko mēs nopelnam, ir kaut kur ir jāiztērē. Un lielā mērā mēs iztērējam tādās lietās, kas prasa daudz resursus vai rada lielu piesārņojumu,” norāda Brizga.

Latvija šobrīd ir nosacīti labā situācijā. Mūsu pašu resursi joprojām spēj atjaunoties lielākā apjomā, nekā ir mūsu patēriņš. Taču ņemot vērā, ka izmantojam arī citur saražoto, ceļojam un iesaistāmies citos globālos procesos, arī Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda ir lielāka nekā to varam atļauties.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.23485779762268 94(0) - 0.051034688949585 2019.11.22. 21:35 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=46799 ip: 34.204.173.36 usememcache: 1