Drosma, Drosmis,
Elīna
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris
30123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Atvadas no kreditēšanas reklāmām

Raksts publicēts: 2019.06.28. 13:54:55
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

No pirmdienas, 1. jūlija, televīziju reklāmas pauzes kļūs jūtami īsākas, jo stājas spēkā kreditēšanas reklāmu aizliegums, ko nosaka pagājušā gada oktobrī pieņemtās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

To, ka šādas pārmaiņas televīziju reklāmu saturā notiks, apliecināja TV3 un LNT saimniece “All Media Baltics”, uzsverot, ka šī aizlieguma mērķis ir būtiski samazināt ātro kredītu reklāmas un tāds rezultāts arī tiks panākts.

Apliecinājumu, ka no pirmdienas kreditēšanas reklāmas pilnībā pazudīs no televīzijas ekrāniem, saņēma arī no Latvijas Televīzijas.

Tiesa, gandrīz noteikti blakus pozitīvajam – īsākām reklāmas pauzēm – var prognozēt arī negatīvās sekas – mediju budžeti samazināsies.

Par ko jau iepriekš trauksmes zvanus zvanīja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), rakstot, ka likuma ierobežojumu “prognozējamās sekas būs apmēram 1/3 no Latvijas reklāmas resursu kopapjoma jeb apmēram 24,5 – 26 milj. eiro”. “Arī Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir informējuši, ka būs būtiski neiegūtie ieņēmumi, kurus rosinās kompensēt Ministru Kabinetam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” jūnija sākumā biedēja NEPLP.

Vēl pagājšnedēļ Kultūras ministrija nesekmīgi lūdza Saeimai steidzamības kārtā grozīt likumu, citstarp arī piebilstot, ka “nav izvērtēta šāda vispārēja aizlieguma ietekme uz Latvijas mediju nozares ekonomisko dzīvotspēju”.

 Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš sarunā ar apliecināja, ka no pirmdienas jebkāda veida medijos – televīzijā, radio, drukātajā presē, internetā un vides reklāmās pilnībā pazūd ar patērētāju kreditēšanu saistītās reklāmas neatkarīgi no produktu veida.

Aizliegums attiecas uz hipotekāro kredītu, kredītkaršu, patēriņa kredītu, studiju kredītu un visu pārējo patēriņa kreditēšanas veidu reklāmu un skar ne tikai t. s. ātro kredītu uzņēmumus, bet arī bankas un citus finanšu tirgus dalībniekus.

Tiesa, likuma grozījumi paredz dažus izņēmumus, kādos kreditētāji varēs reklamēties, piemēram, kreditētāji varēs izvietot reklāmu savos birojos, mājaslapā, personiski vai ar telefona starpniecību uzrunāt klientus, ja viņi tam piekrituši, utt. Tāpat nav aizliegtas citiem komersantiem adresētas reklāmas, tiesa, tās būtu samērā sarežģīti nošķirt no patērētājiem domātajām.

Samērā asi minētos ierobežojumus kritizējusi arī Latvijas Reklāmas asociācija. Pagājušā gada rudenī iesniegtajā vēstulē Saeimas komisijai un partijām asociācija norāda, ka t.s. ātro kredītu reklāmu apjoms 2018. gadā bijis aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr esošā likuma redakcija ir tik plaša, ka faktiski skar daudz plašāku pakalpojumu loku un faktiski izslēdz no tirgus reklāmas 26 miljonu eiro apmērā, kas ir apmēram 30% no kopējā Latvijas reklāmu tirgus.

Saskaņā ar asociācijas prognozēm, televīziju un radio ieņēmumi šī likuma rezultātā samazināšoties par 15–20% .

“Komerciālie mediji būs spiesti samazināt programmu veidošanas izdevumus, un pamatā tas tiks darīts uz oriģinālā satura rēķina,” teikts vēstulē.

Vakar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa atkārtojusi, ka, pieņemot šo lēmumu, ir pamatīgi “pāršauts pār strīpu” un aizliegums kreditētājiem reklamēties būtu jāpārskata. Vītoliņas ieskatā Saeimai būtu jāpārskata tās likuma normas, kas attiecas uz kredīta devēju aizliegumu reklamēties. “Reklāmas ierobežojums bija politisks lēmums.

Tomēr, ja tiek veikta atbildīga aizņēmēja maksātspējas vērtēšana, tad reklāmas aizliegumam ir maza nozīme, jo svarīgs ir reklāmas saturs.

Piemēram, Igaunijā ir noteikts, ka aizņēmumu reklāmām jābūt neitrālām un informatīvām, nevis jāapgalvo, cik viss ir labi,” pauda Vītoliņa.

“Ir grūti nošķirt komersantiem un privātpersonām adresētas reklāmas. Turklāt reklāmas aizliegums ierobežos patērētāju iespējas saņemt viņiem svarīgu informāciju,” izteikusies PTAC vadītāja.

LAFPA vadītājs G. Āboliņš gan izteicās, ka šobrīd nekādu reālu kustību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu pārskatīšanā viņš neredzot un prognozēja, ka vasaras gaitā tiks vērots, kādas sekas aizliegums ir radījis un tad tiks lemts par iespējamajiem risinājumiem.

Šogad 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, bet 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi, kas attieksies uz kredītu kopējām izmaksām un aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus.

Nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar 2017. gad un sasniedzis 629,86 miljonus eiro, savukārt ierosināto parādu piedziņas lietu skaits audzis par 16% un sasniedzis 1,29 miljonus.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.58633708953857 95(0) - 0.37617063522339 2019.10.19. 08:38 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=46540 ip: 172.68.65.165 usememcache: 1