Gunārs, Vladimirs,
Gunis
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Decembris
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


Svētbirzē piemin 1941. gada deportācijas

Raksts publicēts: 2019.06.14. 13:21:32
Raksta autors: Jelgavasvestnesis.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (5)

«Pagājuši jau 78 gadi kopš izsūtīšanas uz Sibīriju, bet man un vēl 4000 bērnu toreiz iegūtā «brūce» sāp vēl šodien. Mēs bijām nolemti iznīcībai, atrauti no dzimtenes, salā un badā. Bet mēs izdzīvojām un atgriezāmies,» vēlot Latvijai saules mūžu un uzrunājot klātesošos komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdī Svētbirzē, sacīja politiski represēto apvienības «Staburadze» pārstāve Laura Zeime.

«1941. gada naktī notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz Sibīriju – dzimteni atstāja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Vai kāds nojauta, kas viņus sagaida? It nemaz. Tā bija kolosāli organizēta akcija. Atceros, ka cilvēki gatavojās Jāņiem un laikapstākļi bija visai saulaini. Tas, kas notika pēc tam – par to runāt negribas it nemaz. Haoss, bailes, mātes rūpes un asaras. Cilvēki nesaprata, ko viņi sliktu darījuši,» atmiņās dalās jelgavnieks Jānis, kurš toreiz dzīvojis Vidzemē. Savukārt jelgavnieks Aivars piedzīvoja deportāciju laiku, būdams 11 gadus vecs zēns. «Mūsu ģimene deportācijas piedzīvoja pēc 1945. gada. Bijām skolā, mūs nelaida mājās un tad jau sapratām – kaut kas nav labi. Deportētas tika manas māsīcas un brālēni. Atkalsatikšanās prieku piedzīvojām pēc tam vairs tikai 1957. gadā,» stāsta kungs.

Jāpiebilst, ka uz piemiņas pasākumu ieradās arī Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņi, kuri piedalās vasaras nometnē. Skolotājas Ilze un Inta norāda, ka šodien ir zīmīga diena, tādēļ bērni noskatījušies filmu par deportācijām un nākuši izrādīt cieņu cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traģiskos notikumus. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi Rihards, Anastasija un Jekaterina uzsver, ka arī viņu ģimenēs dzirdēti sēru stāsti par šo laiku, tādēļ šodien viņi nākuši uz piemiņas pasākumu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka šīs dienas ir melnākās Latvijas un Baltijas kalendārā. «Šodien mēs atceramies traģiskos notikumus valsts un daudzu cilvēku dzīvēs. Zinām, ko nozīmē okupācija un kādas ir tās sekas. Mūsu uzdevums ir pieminēt šos notikumus, atceroties – mēs paši veidojam savu nākotni, tā ir mūsos,» uzsvēra A.Rāviņš.

Pieminot 1941. gada notikumus, jelgavnieki šodien nolika ziedus uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens Svētbirzē.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.67771911621094 90(0) - 0.50431394577026 2019.12.08. 11:22 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=46433 ip: 172.69.63.4 usememcache: 1