Rosina daļu valsts ceļu nodot pašvaldību pārziņā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzskata, ka valstij būtu jāatbild tikai par svarīgākajiem ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti, kā arī nozīmīgākajiem reģionālajiem ceļiem, savukārt pārējos varētu nodot pašvaldībām.

Tas ļautu risināt finansējuma trūkumu. Pašvaldības šādu iespēju pagaidām vērtē skeptiski, uzsverot, ka vispirms jāsagaida administratīvā reforma un jāiepazīstas ar jauno Latvijas karti.

Ceļu stāvoklis un risinājumi, kā ceļu tīklu uzturēt, bija galvenais temats, par ko sprieda ikgadējā nozares konferencē. Šogad faktiski ir pēdējais gads, kad ceļiem ir pieejama Eiropas fondu nauda.

Jānis Lange, AS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs: ‘’Tas nav noslēpums, ka valstī ceļu stāvoklis nav labs, aptuveni puse no asfaltētiem ceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī, labāka situācija ir uz valsts galvenajiem autoceļiem.’’

Satiksmes ministrs Linkaits norāda: “Ceļu nozarei kopā trūkst 4 miljardi. Brīnumlīdzekļu mums nav, naudas ir tik, cik ir, galvenais ir to racionāli izmantot, izvēlēties prioritātes, sekot līdzi kvalitātei un novērst dažādas shēmošanas, kas nozarē ir bijušas izplatītas. Šogad ceļu nozarei nauda ir 77 objektos, tajā skaitā “Sēnītes” posms, esam atraduši papildu līdzekļus Jūrmalas šosejas remonta darbu uzsākšanai, vēl atsevišķos reģionālos ceļos, bet tādu kardinālu uzlabojumu te gaidīt nevar.”

Viens no variantiem, kas ļautu risināt ilgstošo finansējuma trūkumu, ministra skatījumā, būtu mazāk svarīgo ceļu nodošana pašvaldību pārziņā. Valsts ceļi vietvaru pārziņā gatavi nodot kopumā 4000 kilometru, līdz šim pārņemti vien 14.

Aino Salmiņš, Pašvaldību savienības padomnieks:’’ Tas ir jāsaista ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāpēc, ka šie 25% ir neperspektīvie ceļi, kur neiet, kur transportlīdzekļi ir zem 100 dienā, šis jautājums būtu jāsasaista ar autoceļu uzturēšanu. Otrs jautājums, joprojām Satiksmes ministrija nav mācējusi un nav centusies šādus ceļus nodot privātajiem. Jo, ja šāds ceļš iet uz trim zemnieku saimniecībām, tad kāpēc viņš būtu jātur publiskā īpašumā.’’

Tikmēr ceļu būvnieki ceļ trauksmi, ka nākamie gadi būs nozarei izšķiroši. Ja nebūs naudas, nebūs arī būvnieku.

“Tad nozare vienkārši slēgs vienu trešo ceturto daļu uzņēmumu, tā ir tā nākotne, ja nekas netiek darīts. Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad sāksies “Rail Baltic”, diez vai Latvijā būs jaudas, kas vispār nāks uz ceļiem strādāt. Faktiski mums ir trīs, četri gadi, kad, intensīvi strādājot, varētu ceļus labi sakopt,” norādīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Nozares eksperti ir vienisprātis, ka Latvijā ceļu tīkls ir par lielu, tāpēc nākotnē būs jāpieņem lēmumi, kurus ceļus vairs neuzturēt.