Tiesībsargs: GMI līmenis neatbilst Satversmei

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni, paziņojis Tiesībsarga birojs.

Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 eiro apmērā.

Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 eiro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu, uzsver birojs.

Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā.

Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām.

Pēc tiesībsarga domām, šis aicinājums pilnībā atbilst ministru prezidenta K. Kariņa valdības deklarācijā paustajam par nevienlīdzības mazināšanu.

Tiesībsargs atgādina, ka arī Eiropas Komisija jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi asu kritiku par Latvijas nespēju izskaust sociālo nevienlīdzību.

Tiesībsargs piektdien tiekas ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

FM: Garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšana jāskata 2020.gada budžeta ietvaros

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšana jāskata 2020.gada budžeta ietvaros, teikts izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā atbildes vēstules projektā Tiesībsarga birojam.

FM atbildes vēstules projektā norāda, ka pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalsts un pabalsti jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes tiek izmaksāti no pašvaldību budžetiem.

“Vēršam uzmanību, ka izmaiņām regulējumā attiecībā uz sociālajiem pabalstiem ir paredzama negatīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, līdz ar to par attiecīgo normatīvo aktu izmaiņām nepieciešams panākt vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību,” atzīst FM.

Tāpat, ņemot vērā, ka vēstulē izteiktie priekšlikumi par veselības aprūpes un sociālās drošības jomas jautājumiem, t.sk. atbalsta palielināšanu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, ir saistīti ar ietekmi uz valsts budžetu, priekšlikumu turpmākā virzība ir jāizskata gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, kā arī pašvaldību budžetu iespējas.

Papildus FM informē, ka patlaban spēkā ir “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam”, kas paredz nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku līdz 2021.gadam. Tomēr, izstrādājot nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, primāri tiks vērtēti nodokļu reformas ieviestie jaunie pasākumi, un pēc analīzes rezultātiem tiks noteikta nodokļu izmaiņu nepieciešamība un virzieni arī sociālās aizsardzības jomās.

“Fiskālo iespēju ietvaros tiks turpināts darbs, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Tāpat paredzēts turpināt pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem,” atzīst ministrijā.

FM atgādina, ka atbalsta pasākumu īstenošana mazaizsargātajiem un nabadzības riskam pakļautajiem sabiedrības locekļiem ietver kompleksu pasākumu un iesaistīto pušu kopumu, kas paredz gan Labklājības ministrijas, gan Veselības ministrijas, gan Tieslietu ministrijas, gan citu nozaru ministriju, kā arī būtisku pašvaldību iesaisti.