Ušakovu oficiāli atstādina no Rīgas mēra amata

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Lēmumu par rīkojuma izdošanu Pūce pieņēma pēc Rīgas domē veiktās juridiskās pārbaudes, kurā atklāja virkni iespējamu Ušakova likumpārkāpumu.

Rīkojumā Pūce pamato, ka Ušakova atstādināšana ir nepieciešama, lai ar viņa sodīšanu nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

"Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu," rakstīts rīkojumā.

Pulksten 10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notiks preses konference, kurā Pūce sīkāk izklāstīs savas lēmuma motīvus.

Ministra rīkojums stājas spēkā līdz ar tā publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tāpēc Ušakovs no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināts no piektdienas, 5. aprīļa.

Ušakovam ir 30 dienas vērsties tiesā ar iesniegumu par VARAM rīkojuma atcelšanu. Ja mērs šīs tiesības neizmantos, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu VARAM rīkojumu atcels, Ušakovs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņems domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Likums arīdzan liedz atlaistu domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt par tā paša sasaukuma priekšsēdētāju. Taču ministra izdotais rīkojums neliedz Ušakovam strādāt par Rīgas domes ierindas deputātu.

Ušakovs maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja viņu ievēlēs, rīkojuma atcelšana neliks Ušakovam atgriezties Rīgas mēra amatā.

Rīgas domes vadību pēc Ušakova oficiālas atstādināšanas pārņems abi viņa vietnieki – Oļegs Burovs (GKR) un Vadims Baraņņiks (S). Burovs iepriekš atklāja, ka līdz jauna mēra ievēlēšanai viņš pildīs šī amata nestos pienākumus.

Vēstīts, ka VARAM konstatējusi vairākus iespējamus Ušakova pieļautus likumpārkāpumus. Ministrija ir konstatējusi, ka "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

"Rīgas satiksme" pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

VARAM uzskaita arī vairākus citus iespējamos pārkāpumus. Piemēram, Ušakovs varētu būt pārkāpis Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo nav izdarījis attiecīgus grozījumus "Rīgas satiksmes" statūtos, lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var izšķiroši ietekmēt kapitālsabiedrības darbību. Kopumā VARAM konstatēja 12 iespējamus pārkāpumus.

Ušakovs paskaidrojumus ministrijai pagājušajā ceturtdienā, 28. martā, nosūtīja pa pastu. Mērs uzskata, ka ministra Pūces sagatavotais pieprasījums sniegt paskaidrojumus par SIA "Rīgas satiksme" un domes darbu bija juridiski vājš un politizēts.

Mērs norādīja, ka nebija gaidījis, ka Pūces vēstule būšot tik vāja, un ka uz tās pamata notiks mēģinājumi tālāk lemt par viņa atstādināšanu. Ušakovs arī sacīja, ka ministrs vairākkārt publiski paudis viedokli, ka vērtēts tiekot pašreizējā sasaukuma darbs, taču pieprasījumā esot vairāki jautājumi arī par iepriekšējo sasaukumu darbu.

"Es nekādā veidā netaisos atteikties no atbildības par izdarīto no 2009. gada, bet, ja mēs runājam par to, ka ministrs ir tiesīgs lemt par rīcību tikai šī sasaukuma laikā, tad kādēļ tiek prasīts par 2013. gada un 2016. gada notikumiem," ironizēja mērs.