Gaisma,
Auseklis
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Decembris
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


Uzņēmums darbiniekiem piemaksā par ierašanos darbā

Raksts publicēts: 2019.03.27. 08:52:42
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Nolaisto RAF teritoriju vairs nepazīt – “NP Jelgavas Biznesa parks” to reģenerējis, modernizējis un padarījis par daudzu ražotņu mājvietu. Angārā, kas vistuvāk piekļaujas Aviācijas ielai, pirms gada iemājoja Latvijā nebijusi ražotne, kurā komplektē daudzstāvu māju komunikācijas šahtu moduļus, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Dānijas “NCC” grupas akciju sabiedrības “NCC Skakt ApS” meitas uzņēmums “NCC Latvija” šis ir jau trešais piezemējums Latvijā.

“NCC” aizsākums Latvijā jau deviņdesmitajos gados bija “NCC Industry Latvija” betona ražotne, kura tagad pazīstama kā “HC Betons”, jo pirms 15 gadiem to pārņēma Zviedrijas “Heidelberg Cement” grupa.

Otrajā piegājienā 2000. gadā “NCC” somu būvniecības firma pārņēma “Irest Construction” un pārdēvēja savā vārdā “NCC Konstrukcija” un būvēja daudzstāvu mājas.

Tā likvidēta šā gada janvārī, bet šo biznesu pārņēmusi juridiski atdalītā SIA “Bonava Latvija”, kas kļuvusi par lielāko daudzdzīvokļu mājokļu attīstītāju valstī. Vēl nesen “Bonavu” sauca “NCC Housing”, bet tagad radniecību slēpj Zviedrijas akciju sabiedrībā “Bonava”.

Šis ir trešais piezemējums. Jelgavā gan pirmoreiz. Argumenti par labu Latvijai tie paši LIAA reklamētie – Baltijas centrā, pusstundā no lidostas, kravām ar prāmjiem aizsniedzama Skandināvija. Turklāt no Liepājas prāmis uz Zviedriju lētāks nekā no Rīgas.

“Mūsu novatoriskie šahtu risinājumi ir unikāli tirgū, un tas ir piemērs mūsu drosmei izmēģināt jaunus domāšanas un darba veidus,” uzsver Nils Paludans, SIA “NCC Shaft” valdes loceklis.

 Jelgavā tiek sametinātas un sakomplektētas gatavas šahtas, pa kurām ēku vidienē tiek nodrošināta gaisa ventilācija un rekuperācija, dzeramā un tualetes (atsevišķi!) ūdens padeve, apkure, kanalizācija, lietusūdens novade, kā arī elektropadeve, kā arī dažādas citas sistēmas.

Ar visiem skaitītājiem. Parasti caurules un vadi šādās šahtās tiek vilkti būvobjektā, Latvijā tā dara visos objektos, bet Skandināvijā izrēķinājuši – lētāk ir pat sakomplektēt Latvijā un tad uzstādīt būvobjektos Zviedrijā vai Dānijā.

Papētīju vienu šādu moduli un iesmējos: ir pat Dānijā ražots “Grundfos” ūdenssūknis, kas šeit atsūtīts uz montāžu un tad aizceļos atpakaļ.

“Lielākā daļa piegādātāju – metāldetaļām, caurulēm, ventilācijai – ir Rīgā, bet ir detaļas, kas nāk no Igaunijas, no Zviedrijas, no Vācijas,” skaidro Uldis Kalliss, rūpnīcas vadītājs.

“Nesadarbojamies ar piegādātājiem, kas nenodrošina drošības standartus un slēpjas ēnu ekonomikā.”

“Mūsu produktu ideja radusies, pirmkārt, no kvalificēta darbaspēka trūkuma būvobjektos. Otrkārt, veicot komunikāciju montāžu uz vietas objektā, tā būvēšanas termiņi pavirzītos par trim mēnešiem. Treškārt, uzbūvēt šādu šahtu komfortablos apstākļos, kontrolētā vidē, kurā testējam visus posmus un savienojumus, ir izdevīgāk un kvalitatīvāk.”

“Piemēram, ūdens padeves savienojumus pārbaudām zem spiediena, tikai pēc pārbaudes tos drīkst izolēt. To pašu būvobjektā veikt būtu daudz sarežģītāk. Ceturtkārt, gatava šahtas moduļa uzbūve Dānijā būtu daudz dārgāka nekā Latvijā pat ar visām loģistikas izmaksām, jo tur – kā būvobjekts zem jumta, tā jānodrošina siltums.”

Un vēl tāds knifs: starpstāvu norobežojošā metāla plātne ir ar uzlocītām malām – lai pēc iemontēšanas šai kastē atliktu vien ieliet betonu. Turklāt būvobjektā samontējamie cauruļu un vadu gali ir atstāti tieši roku darbības augstumā.

Un vēl vienu argumentu min Edgars Siņicins, ražošanas vadītājs: “Dānijā ir aprēķināts, ka būvlaukumos darbalaika lietderīgas izmantošanas koeficients ir 23%. Mūsu uzņēmumā lietderības koeficients ir 89%.”

Kā tas panākts? Ar šķietami sociālistisku rūpi par strādājošajiem…

“Mūsu uzņēmuma taktika ir ilgtspējība – mēs piedāvājam konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas, pilnu apdrošināšanu, ēdināšanu darba vietā un regulāras apmācības, lai cilvēki labi justos savā darba vietā un strādātu ar attiecīgu atdevi,” apliecina U. Kalliss.

Jā, stāv pie sienas tāds kā šokolādes batoniņu pārdošanas automāts, kas savienots ar internetu, bet izdod… darba cimdus un citus aizsarglīdzekļus.

“Nav mums algas divreiz lielākas kā visapkārt, cenšamies būt pievilcīgi ar attieksmi,” papildina Edgars. Vēlāk gan izspiežu, ka pusotrreiz lielākas par tautsaimniecībā vidējo bruto algas gan ir.

“Mums ir apmaksātas pusdienas, kurām katru dienu katrs var izvēlēties no divām zupām, pieciem, septiņiem pamatēdieniem ar trim četriem salātu variantiem un kādu no diviem saldajiem. No rīta, atnākuši uz darbu, katrs sarakstā atķeksē, ko ēdīs, mēs ar telefonu to nofotografējam un ar “WhatsApp” lietotnē aizsūtām pasūtījumu ēdienu nodrošinātājam. Tas atmaksājas – cilvēkiem nav jābraukā apkārt, meklējot, kur ko apēst, nav jāgatavo maizītes mājās.”

Vēl uzņēmums piemaksā… par ierašanos darbā.

“Šī ideja nāk no Anglijas,” atklāj Edgars, “piemaksājam līdz 10% par to, ka visas dienas darbinieks ir bijis darbā. Tas ir par to, ka viņš pratis ārstu vizītes, iešanu uz banku, meistaru izsaukšanu mājās, auto tehniskās apskates plānot ārpus darbalaika.”

“Par to mēnesī 50 līdz 100 eiro klāt. Tā kā šahtu montāža ir kolektīvs darbs, svarīgi, lai darbinieki būtu motivēti savās personiskās lietas nokārtot ārpus darbalaika. Ir izņēmumi – saskaņotie brīvsoļi – bēres, bērnu izlaidumi.”

Neviens cilvēks, izņemot metinātājus, nav ar pieredzi – nedēļas laikā viņi kļūst par kvalificētiem darbiniekiem. To nodrošina apmācība. Katrā montāžas posmā ir novietoti lieli ekrāni, uz kuriem redzams konkrētā pasūtījuma 3D rasējums.

Darbinieks to var izgrozīt, lai saprastu, kas kurā vietā un kā jāieliek. Papīru nav.

Savukārt drošību nodrošina ne tikai ar instruktāžu un darba tērpu un ķiverēm. Ir ugunsdrošas pārvietojamās sienas gan ap metināšanas vietu, gan izolācijas piekausēšanai. Arī celtni vai zāģi var iedarbināt tikai tas, kura ID karte to atļauj. Tā darbinieki pasargāti no nejaušām darbībām.

Ar augstajām drošības prasībām ne tikai sev, bet arī piegādātājiem, ar darbinieku augstajām sociālajām garantijām, ar samontēto moduli, kurš vēl tālu jāved – kāda ir šeit pievienotā vērtība?

“Kravu jeb katrus 16 šahtu moduļus aizvest līdz Dānijai maksā virs diviem tūkstošiem eiro – jā, tas pievienoto vērtību noēd, bet kādi 25% no sastāvdaļu vērtības nāk klāt tik un tā,” lēš Uldis.

“Man tuvāka ir skandināvu pieeja – pelnīt ilgtermiņā, nevis censties ieguldījumus atgūt no pirmā līguma.”

Paradokss ir tāds, ka Zviedrijā māju būvnieks “Bonava” izmanto šos gatavos māju barības vadus un zarnu traktus, bet tā Latvijas meitasuzņēmums vēl svārstās – Latvijā ne arhitekti, ne būvnieki vēl neesot tam gatavi. Gatavās būvniecības šahtas – tā Latvijā vēl ir nākotne.

Komunikāciju šahtu moduļu ražotne “NCC Shaft” atklāta 2018. gada 8. februārī Aviācijas ielā “NP Properties” biznesa parkā.

Ražotnē, kuras platība ir 1750 kvadrātmetru, investēti 300 000 eiro.

Uzņēmums sāka ar 16 cilvēku pieņemšanu darbā.

Pirmais pasūtījums: uz Solnu Zviedrijā “NCC” galvenā biroja būvniecībā.

Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 1,5 milj. eiro.

Atvērta un aprīkota projektēšanas nodaļa.

Šahtas moduļi galvenokārt tiek piegādāti “NCC” grupas uzņēmumiem Skandināvijas valstīs, bet arī citiem tirgiem Eiropā.

Pašreiz ražotne ir pilnībā noslogota ar pasūtījumiem.

Līdz 2019. gada beigām plāno nodarbināt līdz pat 60 darbiniekiem.

Nākotnē produkta noietu varētu panākt arī Latvijas tirgū, jo par tehnoloģiju interesi izrāda arī lielākie Latvijas būvniecības uzņēmumi.

Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: “Šādas inovācijas rodas tāpēc, ka darbaspēka izmaksas kāpj uz augšu, ka jādomā, kā samazināt darbietilpību būvobjektā.”

“To var izdarīt, izgatavojot lielākus komplektus rūpnīcās un objektā samontējot ar mazu laika un kvalifikācijas patēriņu. Šī tendence Eiropas vecajās valstīs aizsākās pirms gadiem divdesmit.”

“Pie mums tā tikai tagad sākas tāpēc, ka darba izmaksas nebija tik augstas un visu varēja montēt objektā uz vietas. Otrs iemesls – viduvēja būvprojektu detalizācija.”

“Tagad, ieviešot BIM (Būves informācijas modelēšana) tehnoloģijas, detalizācija ir smalka un precīza. No BIM modeļa jau var dot precīzu pasūtījumu rūpnīcai, objektā to tad var precīzi iemontēt. Tad ar mazu darb­ietilpību var ātri būvēt. Apsveicami, ka tas notiek Latvijā.”

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

1.4398300647736 104(0) - 1.1083338260651 2019.12.14. 16:19 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=45758 ip: 172.69.62.133 usememcache: 1