Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Marts
26272829123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Reemigranti grib atgriezties Jelgavā un Ozolniekos

Raksts publicēts: 2019.03.01. 12:49:57
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Pērn lielākais uz Zemgali atgriezties gribētāju skaits remigrācijas projekta gaitā bijis no Lielbritānijas un Vācijas, tiekoties ar Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomi, informējusi projekta reģionālā koordinatore Mairita Pauliņa.

"Pērnā gada statistika liecina, ka emigrējušie reģionā visvairāk vēlētos atgriezties Jelgavā un Ozolnieku novadā, taču tikpat liels interesentu skaits uzskata, ka pašvaldības izvēlei nav noteicoša loma," pauda Pauliņa, piebilstot, ka galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras potenciālie remigranti, ir dzīvesvietas atrašana un bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā. Tāpat būtiska ir sabiedrības attieksme un iespējas īstenot pieaugušo izglītošanos.

Projekta īstenotāji secinājuši, ka, lai arī joprojām migrācijas bilance ir negatīva, strauja valstspiederīgo aizbraukšana ir beigusies un par dramatiskāko periodu varot uzskatīt 2008. līdz 2012.gadu.

2019.gada sākuma dati liecina, ka vislielākais oficiāli aizbraukušo skaits reģistrēts Lielbritānijā - 76 564 cilvēki -, savukārt Īrijā un Vācijā atrodas apmēram 20 000 valstspiederīgo. ZPR gan norāda, ka šī statistika nav precīza, jo daudzi no aizbraukušajiem atbildīgajām iestādēm nav oficiāli paziņojuši par saviem plāniem.

Tas arī 2018.gadā ierobežojis remigrācijas plāna īstenošanu. "Pērn bija vairāki interesenti, kas vēlējās izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, taču viņi nevarēja oficiāli pierādīt, ka ilgstoši nav dzīvojuši Latvijā," skaidroja Pauliņa.

Pērn lielākais uz Zemgali atgriezties gribētāju skaits bijis no Lielbritānijas un Vācijas, bet vidējais ārzemēs pavadītais periods bijis aptuveni četri līdz seši gadi.

2019.gadā paredzēts turpināt iesāktās aktivitātes, aizbraukušajiem izsakot vismaz 300 individuālus piedāvājumus par atgriešanās iespējām, piešķirot remigrācijas grantu uzņēmējdarbību veidojošajiem, atsevišķās pašvaldībās īstenojot pilotprojektus ar mērķi veicināt aizbraukušo atgriešanos, kā arī rīkojot seminārus un sadarbojoties ar pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Jau vēstīts, ka pērn sāktais remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties Latvijā 399 cilvēkiem. Projekta laikā tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības sākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās tika ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprinot pašvaldību lomu šajā procesā.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.30135202407837 103(0) - 0.21991968154907 2024.03.28. 19:55 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=45562 ip: 172.70.134.31 usememcache: 1