“Fortum” plāno sadedzināt līdz 30 tonnām atkritumu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Īstenojot novērtējuma uz vidi procedūru, pirmdienas vakarā Jelgavā notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana SIA "Fortum Latvia" iecerei diversificēt kurināmo un siltuma ražošanai dedzināt arī atkritumus, kura, kā vērtē uzņēmuma pārstāvji, sniegs vairākus ieguvumus – samazinās apglabājamo atkritumu apjomu un neļaus Jelgavā strauji palielināties maksai par siltumenerģiju pēc obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanas.

Sabiedriskās apspriešanas sapulces atklāšanā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka “Fortum Latvia” iecere ir atbalstāma, jo jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt patērētājiem siltumu par pieņemamām cenām. Rāviņš atgādināja, ka uzņēmums siltumu lielākoties ražo no šķeldas, izmantojot arī kūdru un dabasgāzi. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka līdzšinējā pieredze rāda – pilsētās, kur siltuma ražotājiem beidzies OIK maksājums, strauji kāpušas cenas par apkuri, un, tā kā arī SIA “Fortum Latvia” ir OIK saņēmējs, tad jau laikus jāmeklē risinājumi, kā apturēt izmaksu kāpumu pēc OIK atcelšanas.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvija saskaras ar lielām problēmām, proti, kā nosaka Eiropas Padomes (EP) direktīva, mūsu valstij līdz 2020.gadam būtiski jāsamazina poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu apjoms. Nākamgad šo atkritumu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 35%, taču, kā liecina Eirostat dati, 2016.gadā poligonos tika apglabāti 72% atkritumu, un arī šobrīd situācija būtiski nav uzlabojusies. “Atkritumu vai, precīzāk sakot, no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK) izmantošana ne tikai ļautu tuvoties EP direktīvā noteiktajam, bet būtiski uzlabotu vides kvalitāti, jo siltumenerģijas iegūšanas procesā izmantoto atkritumu pelnu apglabāšana nodara videi daudz mazāku kaitējumu nekā atkritumu apglabāšana,” pasākumā skaidroja SIA "Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Pasākumā tika minēts interesants fakts, ka katru gadu līdz augustam cilvēki pasaulē iztērē visus resursus, kurus zeme gada laikā spēj atjaunot, tādēļ arī ir jāmeklē tehnoloģiski risinājumi siltumenerģijas ieguvei.

“Fortum Latvia” ir ilggadēja pieredze NAIK izmantošanā, un tam astoņām valstīs jau darbojas rūpnīcas, kurās siltum- un elektroenerģijas ieguvei tiek izmantots NAIK. Jāpiebilst, ka šobrīd Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā vēl šādas rūpnīcas nav – Igaunijā un Lietuvā darbojas pa vienai (Kauņā (Lietuva) tiek celta otrā), nemaz nerunājot par Vāciju (121 rūpnīca), Francija (126) un Zviedriju (34). Tiesa, Latvijā SIA “Cemex” veic atkritumu līdzsadedzināšanu ražošanas procesa nodrošināšanai, bet Ventspilī un Daugavpilī šobrīd notiek līdzīgu projektu attīstīšana.

Īstenojot novērtējuma uz vidi procedūru, būs skaidrs, kas papildus būs nepieciešams SIA “Fortum” koģenerācijas stacijai Rūpniecības ielā, lai īstenotu NAIK izmantošanu, taču jau ir skaidrs, ka jaunu kurtuvu iegādāties nevajadzēs, jo jau sākotnējā stacijas projekta izstrādes laikā bija paredzēta NAIK izmantošana. “Tas, kas būs jāveido papildus, ir slēgta tipa kurināmā pieņemšanas vieta, kuru iecerēts izveidot stacijas tālākajā malā pie dzelzceļa sliedēm,” atklāj Vanags. Viņš noraidīja atsevišķu iedzīvotāju paustās bažas par iespējamajām nepatīkamajām smakām, norādot, ka atkritumi stacijā tiks nogādāti jau sagatavotā veidā, un slēgtajā novietnē atradīsies ļoti neilgu laiku.

Sapulcē uzņēmuma pārstāvji mēģināja arī kliedēt pārmetumus, ka vietējie uzņēmumu nespēs nodrošināt pietiekamu kurināmā daudzumu.

Plānots, ka kurināmā diversifikāciju "Fortum Latvia" veiks divu gadu laikā, bet plānoto investīciju apjoms būs zināms pēc ietekmes uz vidi procedūras noslēguma.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās ap 40 cilvēku, tostarp vairāki Jelgavas domes deputāti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, biedrības "Jelgavas attīstībai" pārstāvji. Jāpiebilst, ka biedrība “Jelgavas attīstībai” pirms sākotnējās sabiedriskās apspriešanas iedzīvotāju pasta kastītēs bija ievietojusi paziņojumu, kurā pausta nepamatoti un pat nepatiesi apgalvojumi saistībā ar SIA “Fortum Latvia” īstenoto projektu.

Jau vēstīts, ka janvāra sākumā Vides pārraudzības valsts birojs pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vides novērtējuma procedūras nepieciešamību "Fortum Latvia" projektam.

Gada laikā uzņēmumā koģenerācijas stacijā saražo 340 GWh enerģijas. Pašlaik kā kurināmais tiek izmantota biomasa - 170 000 tonnas gadā, kūdra - 15 000 tonnas gadā, kā arī dabasgāze - 1,1 miljons kubikmetru gadā.

Veicot kurināmā diversifikāciju, līdzsadedzinot arī speciāli šķirotu un sagatavotu no atkritumiem iegūtu kurināmo - 30 000 tonnas gadā - plānots, ka saražotais enerģijas daudzums palielināsies par 35%, veidojot 460 GWh enerģijas. Gadījumā, kad no atkritumiem iegūtā kurināmā apjoms nav pietiekošs, lai saražotu noteikto enerģijas apjomu, plānots palielināt arī biomasas daudzumu - līdz 220 000 tonnām gadā, kas nepieciešamības gadījumā varētu aizstāt citus kurināmā veidus.

Pašlaik "Fortum Latvia" koģenerācijas stacijā Rūpniecības ielā 73A jau ir uzstādīta sadedzināšanas iekārta, kas nodrošina dūmgāzu karsēšanu virs 850 grādiem vismaz divas sekundes, kas ir obligāta prasība, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu. Drošības nolūkos kā alternatīvu dabasgāzei ir paredzēts izmantot dīzeļdegvielu līdz 45 tonnām gadā.