Divus gadus dzīvo mežā un atsakās no palīdzības

Bez Tabu komanda dodas uz Jaunpēterniekiem, kas ir tuvākā apdzīvotā vietai mežam, kurā dzīvo vīrietis. Par mežā dzīvojošo Artūru zina visi Jaunpēternieku iedzīvotāji. Pirmā sastaptā sieviete norāda, ka vislabāk doties klauvēt pie vīrieša vecmāmiņas durvīm. Viņa dzīvo turpat Jaunpēterniekos, vienā no divām daudzstāvu mājām. Vecmāmiņa nudien ir satraukta par mazdēla dzīvību, jo acumirklī piesolās doties līdzi, lai palīdzētu atrast vīrieša apmešanās vietu, jo nezinātājam to grūti meža vidū atrast.

Pa ceļam uz mežu vecāmamma pastāsta, ka jaunais vīrietis sirgst ar kādu garīga rakstura slimību, bet diemžēl ārstēšanās nav notikusi, jo viņš izlūdzies mammai, lai viņa izņem viņu no psihoneiroloģiskās slimnīcas. Iemesls Artūra uzvedībai un, iespējams, slimībai ir 17 gadu vecumā piedzīvotais uzbrukums. Viņš smagi piekauts ar beisbola nūju un tā rezultātā gūta smaga galvas trauma. Vecmāmiņa atklāj, ka rīcībspēja jaunajam vīrietim nav atņemta, līdz ar to viņš, kā brīvs cilvēks var rīkoties kā grib.

Skaidrīte, Vecāmamma:’’Es nezinu, kāds ir risinājums. Ja vien viņš būtu ar mieru ārstēties…’’

Sastopot vīrieti mežā, viņš aizbildinoties ar to, ka viņam nav laika, paķer somu un iemūk dziļāk mežā. Abas ar vecomammu aplūkojam vietu, kur vīrietis dzīvo. Vēl pērn viņš ziemu pārlaidis zaru būdā, bet, nu, uzcēlis krietnu guļbūvi. Siltumu nodrošina krāsniņa. Ēkas iekšpusē vietas nav pārāk daudz, ir tikai vieta gultai un mazam galdiņam. Blakus ēkai ir siltumnīca.

Mājā un pie mājas pamanām kartupeļus, papriku, citrusaugļus, kas ļauj domāt, ka badu vīrietis nemirst. Ir arī sāls. Iztikas līdzekļus vīrietis, pēc vecmāmiņas domām, iegūst pārdodot siltajā gadalaikā salasītās ogas, sēnes un samakšķerēto. Vēl viņa iztikas avots esot pie Olaines veikaliem izmestā pārtika.

Ozolnieku novada domes sociālajā dienestā par vīrieti mežā zina, bet nav tādu mehānismu, kas ļautu cilvēku, kuram nav atņemta rīcībspēja, ar varu nogādāt slimnīcā vai patversmē. Neviens nevar piespiest jauno vīrieti mainīt savas domas un atturēt no dzīvošanas mežā.

Sarmīte Strode, Ozolnieku novada domes sociālā dienesta vadītāja:’’ Mums nav pamata viņu kaut kur vest pret paša gribu. Viņam nav atņemta rīcībspēja un tā ir viņa brīva izvēle- dzīvot mežā.’’

No visas līdz šim piedāvātās palīdzības vīrietis ir atteicies, tāpēc sociālā dienesta darbinieces sola, aukstumam pieņemoties spēkā biežāk apciemot mežā dzīvojošo. Bet tas arī esot viss, ko sociālā dienesta darbinieki var izdarīt. Ja vien cilvēks neapdraud savu vai apkārtējo drošību nav iemesla viņam liegt dzīvot mežā.