Atklāj atjaunoto piemiņas plāksni Oskaram Kalpakam

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Tieši pirms 100 gadiem 5. janvārī pirmais latviešu bruņoto vienību komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks Jelgavā parakstīja pavēli numur 1, par sev pakļauto sešu vienību apvienošanu 1. latviešu atsevišķajā jeb Kalpaka bataljonā. Pieminot vēsturisko notikumu, šodien pie bērnu un jauniešu centra «Junda» ēkas Pasta ielā 32 – aptuvenajā vietā, kur savulaik pavēle tika parakstīta –, godinot O.Kalpaku, piestiprināta atjaunotā piemiņas plāksne, kas vēsta par šo notikumu.

O.Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. 1918. gada 31. decembrī Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri. 1919. gada 3. janvāra agrā rītā O.Kalpaks kopā ar uzticīgajiem karavīriem devās uz Jelgavu, kur ar savu štābu apmetās ēkā Pasta ielā tagadējā Raiņa parkā un 5. janvārī viņš šeit parakstīja pavēli, apvienojot sev pakļautās vienības. Šis notikums Latvijas valsts vēsturē iezīmē Latvijas armijas izveidošanu. Jāpiebilst, ka tas notika brīdī, kad Jelgava uz piecām dienām – no 2. līdz 6. janvārim – formāli bija kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu, jo uz šejieni bija pārcēlusies Latvijas Pagaidu valdība, kas tālāk devās uz Liepāju.

Atzīmējot 100 gadus, kopš vēsturiskā notikuma, tieši šodien, 5. janvārī, pie «Jundas» tika atklāta atjaunotā piemiņas plāksne, kas apliecina šo vēsturisko faktu. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors I.Mogiļnijs, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts un citas militārās personas, kā arī Jelgavas domes vadība, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargi un bataljona komandieris Arvis Zīle, jaunsargi un jelgavnieki.