No «papīru darba» – kūku biznesā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

37 gadus vecā Zane Oja ir uzņēmēja Jelgavā un divu bērnu – 15 gadus veca pusaudža un divgadīgas meitenes – māmiņa. Uzņēmējdarbību konditorejas jomā sākusi brīdī, kad uzzinājusi, ka ir otrā bērna gaidībās. "Atpakaļceļa nebija. Un tad jau tu aizver acis un vienkārši "dur"," saka Zane, konditorejas studijas ‘’Tarte’’ saimniece.

Zane Oja pirms kļūšanas par uzņēmēju apmēram 15 gadus strādājusi ar projektiem – "papīru darbu". "Man absolūti nebija plāna kļūt par uzņēmēju, bet tā dzīvē sakrita, ka vienā brīdī hobijs un izpēte – konditoreja – kļuva par kaut ko nopietnāku. (..) Nu jau esmu uzņēmēja ar desmit darbiniekiem," stāsta konditorejas studijas "Tarte" saimniece.

Lēmums sākt uzņēmējdarbību pieņemts brīdī, kad Zane uzzinājusi, ka gaida bērnu. "Atpakaļceļa nebija. Un tad jau tu aizver acis un vienkārši "dur". Tas nozīmē to, ka tavs mazais būs tāds mazs priekšnieks (smej), jo, ja deviņus mēnešus, esot stāvoklī, organizē procesu, tad to kaut kādā veidā iezīmē arī bērnam.

Tad nu mana mazā lēdija ir tāds mazais šefiņš. Tas viss ir baigais menedžments [lai ar to visu tiktu galā]," stāsta "Tarte" saimniece.

Sākumā meitiņa dzīvojusies pa konditorejas studiju, kur jutusies ļoti omulīgi. "Bet nu jau bērniņam vajag tusiņu ar citiem, tāpēc ir pie auklītes, kam ir vēl pāris bērnu. Tad vakarā braucam uz lauku māju lasīt ābolus un pļaut zāli," stāsta Zane.

Atslēgas vārds ir ģimene, arī biznesa sākšanai. Šajā ziņā daudz palīdzējis vīrs, kurš konditorejas studijai uztaisīja galdus, letes un sarūpēja citas nepieciešamās lietas, kas citādi izmaksātu ļoti dārgi, stāsta Zane, atzīstot, ka otru reizi uztaisīt uzņēmumu diezin vai varētu, jo savs bizness prasa daudz laika – strādāt pat 18 stundas dienā un visas septiņas dienas nedēļā.

"Bet to var izdarīt. Vienreiz dzīvē. Smagākais periods bija tad, kad biju stāvoklī. Grūtniecēm ir tāds vēl ekstra enerģijas lādiņš, kad esi gaidībās. Tas mani arī izvilka."

Uzņēmēja atzīst, ka nesen konditorejas studijai "Tarte" apritēja divi gadi. "Un tagad es jūtu, ka nu jau var samenedžēt – ir laiks gan darbam, gan tam. Tādējādi lēnām «uzņēmumu-bērnu» ikdienas darbos laižu lēnām vaļā, lai maksimāli daudz laika pievērstu mazajai," viņa nosaka.

Zane atzīst, ka "laimi rada tas, ka tu kādam esi vajadzīgs, ka dari jēdzīgu darbu". Uzņēmēja uzskata, ka ir laimīga, taču atstāj vietu izaugsmei, – lai kļūtu vēl laimīgāka, "droši vien jāpastrādā vairāk ar sevi un jādabū kāda iekšējā harmonija".