2000 eiro alga, bet nav kas strādā!

Spilgts piemērs šai problēmai ir Jelgavā bāzētais uzņēmums SIA “Mitau Prefab”. Kompānija nodarbojas ar dzelzsbetona konstrukciju ražošanu un, kā atklāj tās direktors Dainis Sovinskis, tuvākajā laikā ir ieplānota jaunas un plašas rūpnīcas būvniecība, jo šobrīd darbs notiek īrētās telpās.

“Uzņēmuma galvenie tirgi – Latvija, Anglija, Zviedrija. Attīstāmies ļoti strauji, šobrīd nodrošinām vismaz 45 darba vietas un ir nepieciešami vēl darbinieki. Pēc savas rūpnīcas uzcelšanas nodrošināsim kopā vismaz 150 darba vietas. Darbiniekus līdz šim esam meklējuši ar sludinājumu portāla Ss.com un “Facebook” palīdzību. Ir arī pašiem sava personāla daļa, kas spējusi piesaistīt darbiniekus no savas datu bāzes, tomēr pieredzējušu darbinieku trūkums bijis izjūtams jau sen. Pieredzējuši speciālisti pie mums tiešām spēj nopelnīt 2000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas un pat vēl vairāk, bet ir ļoti grūti šādus cilvēkus atrast,” pauž uzņēmuma vadītājs.

“Mitau Prefab” nodarbojas ar ražošanu, taču par līdzīgu situāciju ar kadru trūkumu stāsta arī būvfirmas SIA “Bunde” īpašnieks Kārlis Delvers. “Bunde” nodarbojas ar ēku būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju. Šeit gan, kā apgalvo uzņēmējs, iemesli darbinieku trūkumam ir diezgan skaidri.

“Atrast darbiniekus tik tiešām ir grūti, taču šī situācija nav nekas jauns – Latvijai tas raksturīgi jau diezgan sen. Negribu arī piekrist, ka algas šeit spēlē izšķirošu lomu. Ir kāds cits būtisks faktors, proti, tas, kā Latvijā notiek darbu plānošana. Vācijā vide šajā nozarē ļauj konkrētus projektus plānot gadu uz priekšu, kamēr Latvijā visam jānotiek trijos mēnešos – tūlīt un tagad! Šāda pieeja nozīmē neregularitāti firmu iespējās nodarbināt cilvēkus,” stāsta Delvers. “Tas ir būtisks faktors. Alga var būt liela, bet, ja tev kā amatniekam, kuram droši vien ir arī ģimene, nav iespējas plānot savas finanses, nav stabilitātes, tad tā ir problēma. Mūžs tiek pavadīts gadījuma darbos, turklāt šis darbs var būt arī visnotaļ bīstams, kaitīgs veselībai,” piebilst uzņēmējs.

SIA "Bunde” vadītājs arī norāda, ka Latvijā labu būvniecības un remontdarbu nozares speciālistu nav nemaz daudz, turklāt īsa prāmja brauciena attālumā - tepat Stokholmā, Zviedrijā - ir vēl vilinošāki darba piedāvājumi: “Tā vietā, lai samierinātos ar neregulārām darba iespējām, viņi aizbrauc, nedēļu nostrādā tur un piektdienas vakarā ir atpakaļ, nopelnījuši daudz vairāk. Darbinieku vēlme pelnīt vairāk ir pilnībā saprotama.”

SIA “Mitau Prefab” vadītājs atklāj, ka šobrīd kompānija ir uzrunājusi vairākas aģentūras, kuras nodarbojas ar darbaspēku meklēšanu un piesaisti no tādām valstīm kā Baltkrievija, Moldāvija, Ukraina. Vienlaikus te nākas atdurties pret problēmu, ka Jelgavā ir grūtības ar cilvēku izmitināšanu.

SIA “Bunde” vadītājs tikmēr pauž, ka nesaredz viesstrādnieku piesaistīšanu kā risinājumi darbaspēka trūkuma problēmai.

Komentējot darba devēju neizpratni par situāciju, kurā ir grūti atrast darbiniekus amatiem ar algām ap 2000 eiro, makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda uz to, ka ekonomikas izaugsme, kas šobrīd ir novērojama, ir “kopumā patīkams process”, taču paredz arī sarežģījumus.

Ekonomikas speciālists, runājot tieši par būvniecību, norāda, ka citviet pasaulē algas šajā nozarē ir vēl lielākas. 2000 eiro nebūt neesot labākais piedāvājums, kuru saņem ceļu būvnieki un citi amatnieki.

“Straujas izaugsmes periodā kāpj arī algu līmenis. Ceļas tā dēvētā tirgus līdzsvara cena – tāda, pie kuras pieprasījums un piedāvājums izlīdzinās. Uzņēmumi vienmēr grib maksāt mazāk, darbinieki saņemt vairāk. Šādos brīžos cilvēku laika cena jeb darba alga darba devēju prātos vairs var neatbilst tirgus realitātei. Līdz ar to darba vietas paliek neaizpildītas. Problēma turklāt nav tikai uztveres līmenī. Uzņēmumiem ir jānosedz izmaksas un jāpelna. Ienākumi dažkārt netiek līdzi, jo īpaši celtniecības nozarē, kuras dalībnieki var būt noslēguši līgumus pagātnē, kad vēl bija citas izmaksas. Ir pilnīgi neiedomājama situācija, ka kādas nozares pieaugums par 30% (kā šogad celtniecībā Latvijā) var neradīt lielu stresu tās dalībniekos,” pārdomās dalās eksperts.

“Nav šaubu, ka darbinieku imigrācija un repatriācija ir viens no risinājumiem. Taču jāatceras, ka ir zemes, kur par būvdarbiem maksā ievērojami vairāk nekā šeit. Piemēram, Somijā ceļu būvē cenu līmenis ir apmēram divas reizes augstāks nekā šeit. Ne visiem potenciālajiem imigrantiem būsim pievilcīgākais mērķis. Vēl svarīgi ir saprast, ka būvniecība neaug visos Latvijas reģionos. Ja gribam vairāk cilvēku galvaspilsētas reģionā, viņiem vajadzēs mājokļus, neatkarīgi no tā, vai viņi ierodas no Dūkstugala vai Doņeckas,” piebilst Strautiņš.

Speciālists paredz, ka nākamgad būvniecības attīstība turpināsies, bet noritēs būtiski mierīgākā tempā. Tādā, kas vairs neradīs tik lielus organizatoriskus sarežģījumus un finansiālos riskus darbu pasūtītājiem un izpildītājiem.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošajiem datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā augusta sākumā bijis 6,4%. Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā (4,2%), visaugstākais – joprojām Latgalē (14,7%).

Salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0.7% punktiem (no 7,1% 2017. gada jūlija beigām uz 6,4% šogad jūlija beigās).

Kā ierasts pavasarī un vasarā novērojama bezdarba līmeņa samazināšanās, tas saistās ne tikai ar kopējo vakanču skaita palielināšanos, bet arī ar sezonas darbiem.

Gada laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī ir samazinājies par 6666 cilvēkiem. Izteikti vērojama tendence pieaugt aktuālo brīvo darba vietu skaitam, šī gada jūnija beigās sasniedzot augstāko rādītāju (20 022) kopš 2007. gada.

2018. gada pirmajā pusgadā NVA reģistrētas 44 242 brīvās darba vietas, kas ir par 30,6% vairāk, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu.

Visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, pārdevējs konsultants). Un visievērojamāk brīvo darba vietu skaits, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, pieaudzis tieši būvniecībā.