EM: Latvija atbalsta atteikšanos no laika maiņas

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Latvija ir gatava atteikties no ierastās pulksteņa rādītāju grozīšanas ziemā un vasarā, atstājot nemainīgu laiku. Šādu nacionālo lēmumu, kuru plānots iesniegt Eiropas Komisijai (EK), otrdien apstiprināja valdībā.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka Latvija gan atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no laika maiņas, proti, ja vasaras laiks Eiropas Savienībā (ES) vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts.

"Šāds lēmums būtu optimāls, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis," rakstīts ministrijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. Proti,

tas rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku,

un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu.

Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

"Mēs negribētu, ka atsevišķi nacionālas valstis nosaka laiku katra atsevišķi, un mēs noteikti negribētu tādu situāciju, ka Somijā ir viens laiks, Igaunijā vēl kāds cits regulējums, bet Latvija noteikti varēti pāriet, ka mēs neieminam divreiz gadā," stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Šādai pozīcijai piekrīt arī uzņēmēji. Tieši uzņēmēju intereses bija tās, ar kurām līdz šim pamatoja ziemas un vasaras laika nepieciešamību, piemērojot aktīvākās darba stundas diennakts gaišākajam laikam. Tomēr tas neesot tik būtiski, cik vienāda kārtība visās valstīs. 

"Visādi citādi speciālisti ir teikuši, ka tā laika grozīšana iedod tikai to, ka cilvēkiem ir daudz ilgāk jāaklimatizējas. Tāpēc tas vairāk ietekmē cilvēku produktivitāti, nekā kaut ko citu," teica Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Latvija uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem ietekmējošiem aspektiem, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību ES. 

Vēl līdz ceturtdienai iedzīvotāji var piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā aptaujā par pāreju uz vasaras laiku, kuras anketa atrodama EK mājaslapā.

Regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados, bet kopš 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Eiropas komisija šī jautājuma izskatīšanai klāt ķeršoties šī gada beigās. Taču cik ilgā laikā varētu tikt pieņemt kādi lēmumi, šobrīd esot pāragri prognozēt. Ja pārmaiņas tiks ieviestas, tad par pastāvīgo laiku visdrīzāk kļūs tas, ko šobrīd saucam par vasaras laiku.