Bezmaksas lielie plastmasas maisiņi būs izskausti

Iecerētās likumdošanas izmaiņas nosaka, tirgotāji aizstās vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus) iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, ar iepakojumu no cita veida izejmateriāliem, taču lielākā daļa lielveikalu ķēžu jau ir piemērojušās likuma grozījumiem. Šajās tirdzniecības vietās šobrīd vieglie plastmasas maisiņi tiek izmantoti tikai tajos sektoros, kur pilda iepakojuma funkciju, piemēram, augļu un dārzeņu nodalījumā. Šāda veida maisiņos higiēnas apsvērumu dēļ tiek saiņoti gaļas produkti, sveramā zivju produkcija un citas preces.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs vērtē, ka savu darbību jaunajiem likuma grozījumiem lielākoties būs jāpiemēro nepārtikas preču tirgotājiem, piemēram, apģērbu un apavu tirgotājiem, kas pamatā pirkumus liek lielākos plastmasas maisiņos. Uzņēmumiem tās būs gana būtiskas pārmaiņas. "Nepārtikas tirgotājiem labākā alternatīva plastmasas materiāliem ir papīrs, tas ir gana piemērots vienreizējam pirkumam mūsu laika apstākļos, tam nevajadzētu izšķīst. Turklāt tagad ir pieejami dažādi kompozītie materiāli, piejaucot stiklšķiedru, maisiņus var padarīt izturīgākus," skaidro Danusēvičs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nodrošinātajā pētījumā tika konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt tiem maisiņiem, kuriem viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, kopējais svars un daudzums par šo periodu palielinājies par 35%. Jānorāda, ka tirdzniecības vietās 2017. gadā tika izplatīti 1,7 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu, kuru svars ir zem 0,003 kilogramiem, un teju 2 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu, kuru svars ir virs 0,003 kilogramiem.

Vēl viens svarīgs faktors ir veikalos pieejamā iepakojuma cena. Danusēvičs norāda, ka cena par maisiņu ir ļoti zema, un, protams, tā tiks iekļauta preces cena, tomēr tie ir kādi 0,0…% no preces cenas. Turklāt pašiem uzņēmumiem šīs pārmaiņas neradīs būtiskas izmaksas, jo par tām galu galā samaksās patērētāji. Arī tirgos, privātajiem pārdevējiem būs jānosaka cena par plastmasas maisiņiem, bet arī šajā gadījumā tā nebūs problēma, uz kopējā pirkuma fona par vairākiem eiro tie ir tikai daži centi. Turklāt tirgū bieži vien cenas tiek samērā brīvi noapaļotas.

Piemēram, "Rimi" veikalos lielie iepirkumu maisiņi jau vairākus gadus netiek izsniegti bez maksas, savukārt pie kases iegādājamiem papīra maisiņiem ir samazināta cena, lai tie būtu pircējiem pieejamāki. Tāpat veikalā apgalvo, ka maisiņu cena nekad nav tikusi ietverta produkta cenā, tāpēc šajā ziņā izmaiņu nebūs. Tāpat arī veikalos "Maxima" visi iepakojumi produktu nogādei mājas kā, piemēram, plastikāta maisiņi, kartona kastes, ekomaisiņi, auduma maisiņi, maisiņi no pārstrādāta materiāla, jau ilgu laiku ir maksas pakalpojums.

Maisiņu izmaksas ir salīdzinoši nelielas, tāpēc liela ietekme uz pārdošanas cenu tām nav.

Savukārt SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidro, ka maisiņu iegāde, līdzīgi kā, piemēram, kases lentu pirkšana, ir veikala kopējie tirdzniecības izdevumi un maisiņu nepieciešamība neietekmē konkrēto produktu cenas. Tām produktu grupām, kam maisiņu lietošana būs nepieciešama higiēnas apsvērumu dēļ, veikalu tīkls arī turpmāk tos nodrošinās bez maksas, savukārt pārējiem produktiem piedāvās citas iesaiņojamo materiālu alternatīvas. Ja pircēju ērtībām tomēr būs nepieciešami nelieli maksas plastmasas maisiņi, to cena tiks noteikta atbilstoši piegādātāju piedāvātajai preču cenai. "Pārdošanas cenu produktam veido daudzi faktori – gan iepirkuma cena, gan to piegāde veikaliem, kā arī tirgus cena. Maisiņu izmaksas ir salīdzinoši nelielas, tāpēc liela ietekme uz pārdošanas cenu tām nav," rezumē "top!" veikalu pārstāve Ilze Priedīte.

Izmaiņas Iepakojuma likumā arī paģēr, ka iepakotājam ir jāinformē patērētāji par nepieciešamību samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Vārtukapteine piekrīt, ka plastmasas atkritumi ir būtisks drauds apkārtējai videi, tāpēc ir nepieciešams ne tikai celt nodokļus plastmasas izstrādājumiem, bet arī vairāk izglītot sabiedrību par šiem jautājumiem. Lai aicinātu pircējus aizdomāties par plastmasas maisiņu kaitīgumu un lielo postu, ko nelietderīgi apsaimniekota plastmasa nodara dabai, veikalos jau vairākus gadus ik pa laikam tiek īstenotas informatīvas kampaņas, kas aicina apmeklētājus aizdomāties un savu pirkumu iesaiņošanai izvēlēties citas alternatīvas, piemēram, tiek izvietoti informatīvi plakāti ar iespaidīgiem faktiem par plastmasas kaitējumu videi. "Analizējot pircēju uzvedību, varam secināt, ka šāda veida informatīvās kampaņas strādā – arvien vairāk pircēju uz veikaliem nāk ar saviem iepirkumu maisiem, izvēlas vairākas reizes lietojamus traukus preču fasēšanai, sabiedrības paradumi lēnām mainās," uzskata Vārtukapteine.

Piemēram, "Rimi" šogad piedalījās starptautiskajā "Plastic Bag Free Day" un papīra iepirkumu maisiņiem piemēroja 50% atlaidi, kā arī pirkumam virs pieciem eiro papīra maisiņu deva bez maksas. Pircēji izmantoja šo iespēju, un papīra maisiņi šajā dienā tika izvēlēti sešas reizes vairāk nekā ikdienā.

Izmaiņas notiek ne tikai tāpēc, ka plastmasas maisi ir jāpērk par naudu, vienlīdz svarīgi ir arī skaidrot sabiedrībai, kādēļ plastmasas lietošana būtu būtiski jāierobežo.

Veikalu tīkla "Elvi" dati apstiprina – nodokļu celšana un maksas piemērošana par plastmasas iesaiņojamajiem materiāliem, protams, nedaudz samazina plastmasas patēriņu, tomēr tikpat būtiski ir arī skaidrot sabiedrībai, kādu kaitējumu videi nodara reiz izlietota un pēc tam nepareizi apsaimniekota plastmasa. Plastmasas maisiņa cena nav liela, tādēļ potenciālais naudas ietaupījums nav vienīgais arguments, kādēļ veikalu apmeklētāji savu pirkumu saiņošanai izvēlas ekoloģiskākas alternatīvas. Jā, pēdējo gadu tendences apliecina – cilvēki arvien vairāk izvēlas uz veikalu ņemt līdzi savus iepirkumu maisus, savus traukus sveramās produkcijas fasēšanai, taču šīs izmaiņas notiek ne tikai tāpēc, ka plastmasas maisi ir jāpērk par naudu, vienlīdz svarīgi ir arī skaidrot sabiedrībai, kādēļ plastmasas lietošana būtu būtiski jāierobežo.

Piemēram, "Maxima" veikalos šogad daudzreizējās lietošanas maisiņu pārdošana pieaugusi par 43%, salīdzinot ar 2017. gadu, vienlaikus pagājušā gada laikā mazo maisiņu patēriņš nav būtiski mainījies, attiecīgi nav novērota tendence, ka pircēji ievērojami vairāk tos izmantotu. "Pieaug to pircēju skaits, kuri izvēlas vairākkārt lietojamos maisiņus, tostarp dažādus auduma maisus, kartona kastes u.c. maisiņus no pārstrādāta materiāla," stāsta SIA "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Arī "Rimi Latvia" dati rāda, ka pēdējo trīs gadu periodā papīra maisiņu pieprasījums ir audzis ievērojami – par teju 200%. Jau šī gada pirmajos piecos mēnešos papīra maisiņu patēriņa apjoms salīdzinājumā ar 2017. gadu audzis par 58%. Dati rāda vēl vienu iepriecinošu tendenci – novērojams visu veidu maisiņu patēriņa samazinājums par 2,1%, un lielākais patēriņa kritums ir tieši plastmasas maisiņu izmantojumam – 4,6%, salīdzinot ar pērnā gada plastmasas maisiņu patēriņu. Tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas uz veikalu nākt ar atkārtoti lietojamiem maisiņiem.

Īstenībā ir jāskatās un jāvērtē, kas un cik daudz piesārņo vidi. Un vajadzētu cīnīties ar tiem, kas piesārņo visvairāk. "Mazumtirdzniecībā pieejamie plastmasas maisiņi nav tas lielākais drauds, būtu vairāk jārunā par vairumtirdzniecības iepakojumu un transportēšanā izmantojamiem materiāliem. Tas ir preču iepakojums, kas nāk no pašiem ražotājiem, piemēram, kā ir iepakotas konfekšu kastes," norāda Danusēvičs.

Mazumtirdzniecībā pieejamie plastmasas maisiņi nav tas lielākais drauds, būtu vairāk jārunā par vairumtirdzniecības iepakojumu un transportēšanā izmantojamiem materiāliem.

Skatoties tālākā nākotnē un vērtējot pavisam vieglo maisiņu pielietojumu, var runāt par bioloģiski sadalāmiem plastmasas maisiņiem. Danusēvičs spriež, ka galvenais jautājums ir, vai šos maisiņus būs iespējams pārstrādāt. Jau tagad ir baktērijas, kas saēd plastmasu. Līdz ar to ar laiku iespējamas papildu prasības arī šiem vieglajiem maisiņiem. Jau šobrīd, piemēram, "Rimi" ir ieviesis auduma maisiņus augļu un dārzeņu nodaļā, arī "Maxima" meklē alternatīvas, lai paplašinātu videi draudzīga iepakojuma piedāvājumu veikalos, konsultējoties ar VARAM (Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija) par labāko praksi vides aizsardzības jomā. Tāpat "Elvi" tīklā vairāku kategoriju preces tiek saiņotas papīra iepakojumos – papīra turzās pircēji var iesaiņot, piemēram, smalkmaizītes un citus konditorejas izstrādājumus.

Jāatgādina, ka ES valstīs ir jāveic pasākumi vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai, ko noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2015/720. To var neattiecināt uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus. Regulas mērķis ir panākt, ka līdz 2019. gada beigām tiek patērēti 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi uz vienu personu (50% samazinājums salīdzinājumā ar 2010. gadu), un 40 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi uz vienu personu līdz 2025. gada beigām (80% samazinājums salīdzinājumā ar 2010. gadu). Tāpat dalībvalstīm ir jānodrošina, lai līdz 2018. gada beigām vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi netiktu bez maksas izsniegti tirdzniecības vietās.