Asja, Asnate,
Dāgs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Septembris
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai mācību sākums kaut kā ietekmē ikdienas ritmu? ..vairāk
Jā, tagad agri
jāceļas, jo jāiet
uz skolu!
Jā, nevarēju
sagaidīt pirmo
skolas dienu!
Jūtu tikai, ka
satiksme ir kļuvusi
intensīvāka.
Man ar skolu nekāda
sakara.

Čili

Dzīvnieki uz ceļa. Ko darīt? (1)

Raksts publicēts: 2018.06.26. 06:42:58
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Svētku brīvdienās notikušais ceļu satiksmes negadījums uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, ir aktualizējis jautājumu par tehniskajiem risinājumiem, kuri varētu pasargāt no šādiem negadījumiem. VAS Latvijas Valsts ceļi satiksmes drošības speciālisti skaidro, ka tikai uzstādot dzīvnieku žogus, nav iespējams risināt problēmu ar dzīvnieku nokļūšanu uz autoceļiem un pasargāt autovadītājus no sadursmēm.

Dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, un pat trijās Baltijas valstīs pieeja ir dažāda.

Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti vien 12 kilometru garumā, savukārt Lietuvā – vairāk kā 650 kilometru garumā. Latvijā dzīvnieku žogi ir uzstādīti gar trijiem galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Tāpat arī nav tādu risinājumu, kas ļautu 100% novērst jebkādu iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

Valstīs ar attīstītu ekonomiku, cenšoties pasargāt autovadītājus no dzīvniekiem un otrādi, gar ceļiem tiek būvētas īpašas inženiertehniskas būves, kas sastāv no žoga, dzīvnieku pārejām, tuneļiem, tramplīniem un citiem tehniskiem risinājumiem. Šādu būvju celtniecībai ir nepieciešams ievērojams finansējums, kas Latvijā valsts ceļu tīkla pārvaldīšanai nav pieejams.

Dažādi viedokļi par dzīvnieku žogu uzstādīšanu ir arī vides speciālistiem: žogi bez minētajām pārejām, tuneļiem un citiem tehniskajiem risinājumiem var bloķēt dzīvnieku migrācijas takas, kas savukārt var ievērojami ietekmēt dabas līdzsvaru.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, uz atsevišķās vietās Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros laikā no 2006. līdz 2013. gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa.

 Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk kā 20 000 kilometru garš, liela daļa ceļu iet caur mežiem. Pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti.

Uzturot valsts autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos projektus un ir jāizvēlas prioritātes. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi. Šādu risinājumu mērķis ir maksimāli atdalīt gājējus no automašīnām. Gan Valsts policijas, gan CSDD eksperti norāda, ka tieši gājējiem piemērotas infrastruktūras neesamība ir viens no lielākajiem ceļu satiksmes negadījumu riskiem.

Atbilstoši ceļu satiksmes negadījumu statistikai, piecu gadu laikā no 2012. līdz 2016. gadam ceļu satiksmes negadījumos uz valsts autoceļiem kopumā gāja bojā 916 cilvēki, no tiem 324 bija gājēji un 63 velosipēdisti. Savukārt sadursmēs ar dzīvnieku gājuši bojā pieci autobraucēji.

2017.gadā sadursmēs ar dzīvniekiem nav gājis bojā neviens cilvēks, cietuši 43, vienlaikus bojā gāja 51 gājējs un 11 velosipēdisti, cieta satiksmes negadījumos gandrīz 1 500 gājēji un velosipēdisti.

Ņemot vērā ceļa satiksmes negadījumu statistiku, LVC prioritāte, realizējot satiksmes drošības projektus, ir gājēju un velosipēdistu drošība, kā arī frontālo sadursmju un nobraukšanas no ceļa prevencija.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu un veiktu normatīvi nepieciešamos autoceļu atjaunošanas darbus, ik gadu būtu vajadzīgi 670 miljoni eiro, taču pēdējo vairāku gadu laikā kopējais ikgadējais finansējums autoceļiem ir bijis robežās no 215 līdz 307 miljoniem eiro gadā.

Domājot par mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un to, lai nepieļautu, ka cilvēki šķērso ātrgaitas šosejas ar četrām braukšanas joslām, vietās, kur ir izbūvēti gājēju tuneļi, uz ceļa vidus ass tiek uzstādīti žogi. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu, ka ceļa šķērsošanai cilvēki izmanto tieši tuneļus, nevis mēģina iet pāri ātrgaitas autoceļam. Diemžēl prakse rāda, ka bez šādiem nožogojumiem cilvēki turpina šķērsot ceļus neatļautās vietās, kā rezultātā var notikt īpaši smagi ceļu satiksmes negadījumi. Šādi šķēršļi ir uzstādīti Jūrmalas šosejas, uz Jelgavas šosejas (A8), uz Daugavpils šosejas (A6) un Vidzemes šosejas (A2).

Ir izskanējusī doma, ka, ierobežojot cilvēku kustību uz ātrgaitas ceļiem, žogi būtu jābūvē abās ceļa pusēs, nevis ceļa vidū. Taču šāds risinājums var būt vēl bīstamāks. Jo jebkurš žogs, arī gadījumā, ja tas tiek būvēts abās ceļa pusēs, kādā vietā beidzas un nav iespējams izslēgt, ka uz šādi nožogota ceļa nokļūst dzīvnieks. Un tādā gadījumā, ja ceļš no abām pusēm ir norobežots ar žogu, nokļūstot uz tā, dzīvnieks panikā var pārvietoties no viena žoga uz otru, skraidīt un haotiski šķērsot ceļu vairākkārt, nespējot izkļūt no šādām sava veida lamatām.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.81643915176392 102(0) - 0.6045835018158 2019.09.16. 20:38 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=43604 ip: 172.69.63.140 usememcache: 1