Irīda,
Īrisa
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris
30123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Kā nelegālie racēji veicina ēnu ekonomiku (2)

Raksts publicēts: 2018.06.08. 08:26:48
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (6)

Pēdējā laikā būvniecības nozarē vērojama liela aktivitāte, un tas veicina nelegālo derīgu izrakteņu ieguvi. Pavisam nesen viena šāda ieguves vieta tika atklāta Jaunmārupes novadā, taču līdzīgas atrodamas arī citur Latvijā un visdrīzākais arī Jelgavas apkārtnē.

«Derīgo izrakteņu nozarē Latvijā ir samērā sīva konkurence un, palielinoties aktivitātei būvniecības nozarē, veidojas risks, ka ieguve tiek veikta nelikumīgi. Tas atstāj ietekmi uz vidi, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā, kropļojot ne tikai derīgo izrakteņu tirgu, bet arī būvniecībā un citās saistītajās nozarēs veicinot ēnu ekonomiku,» situāciju portālam Jelgavniekiem.lv raksturo Valsts Vides  dienesta (VVD) Uzraudzības departamenta vecākā inspektore Vita Līcīte. 

Latvijā visplašāk saimnieciskajā apritē tiek iesaistīti tādi derīgie izrakteņi kā smilts un smilts-grants, dolomīts, kūdra, ģipšakmens, kaļķakmens. Lielākā šo resursu patērētāja ir būvniecības nozare, īpaši ceļu būve, un būvmateriālu ražošana. Visi šie resursi ir pieskaitāmi  izsmeļamo kategorijai, tāpēc to izmantošanas racionālie un lietderības aspekti ir īpaši būtiski. 

Latvijā, lai iegūtu un saimnieciskajā darbībā iesaistītu derīgos izrakteņus, ir jāsaņem atļauja – vai nu zemes dzīļu izmantošanas licence, ko izdod VVD, vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja, ko izdod vietējā pašvaldība. 

“Pagājušajā gadā veiktas 509 zemes dzīļu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas pārbaudes, bet kopumā ir ap 900 objektu, kuri būtu jāpatur redzes lokā. Tās nav tikai derīgo izrakteņu atradnes, bet arī ieguves vietas, kurās saņemtas dabas resursu lietošanas atļaujas – dīķi, lieli būvlaukumi u.tml. Visās ieguves vietās inspektoru galvenie pārbaudes aspekti ir atļauju esamība un nosacījumu ievērošana: licences laukuma ievērošana, izstrādes projektā noteikto tehnoloģiju ievērošana, uzskaites nodrošināšana, dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības pārbaude. Inspektori darbā pielieto arī lāzerskenēšanas informāciju, topogrāfiskās uzmērīšanas datus. Konstatējot nelikumīgu ieguvi, sodi ir ļoti bargi, jo bez administratīvās atbildības ir jānomaksā arī dabas resursu nodoklis desmitkāršā apmērā par iegūto apjomu bez atļaujas,” tā V.Līcīte.

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka derīgie izrakteņi pieder zemes īpašniekam.

Visā valstī pēc ģeoloģiskās izpētes rezultātiem ir noteiktas teritorijas, kurās noteiktas dažādu materiālu atradnes, un potenciālās teritorijas, kurās nepieciešama vēl papildu izpēte pirms to iekļaušanas atradņu reģistrā. Dokumentu sakārtošanas procedūra ir gan darbietilpīga, gan laikietilpīga, un prasa arī finansiālu ieguldījumu. Arī vēlāk, pēc atļaujas saņemšanas un ieguves darbu uzsākšanas, īpašniekam ir jāiegulda līdzekļi infrastruktūras uzturēšanai, apsardzei, uzskaitei un atradnes rekultivācijai.

Pagājušajā nedēļā VVD speciālisti konstatējuši pārkāpumu SIA "KVL Baltic" piederošajā smilts atradnē "Jaunviesītes" Mārupes novadā – dīķa ierīkošanas rezultātā notika derīgo izrakteņu ieguve, un tam nebija saņemta Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licence. Par šo gadījumu sākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

VVD saņēmis arī informāciju par zivju bojāeju un piesārņojumu Dzilnupē un veicis pārbaudi citā SIA "KVL Baltic" īpašumā "Liellauki". Pārbaudes brīdī minētajā īpašumā no izraktā dīķa ūdens atsūknēšana nenotika, lai arī ūdens atsūknēšanas ierīces ir uzstādītas. Saskaņā ar likumu jebkurai ūdens pazemināšanai ir jāsaņem atļauja, kas konkrētajam īpašumam nav izsniegta.

"Apsekojot upi, naftas produktu klātbūtne nav konstatēta, bet atrasta beigta zivs. Situācija vēl tiek skaidrota," teica V.Līcīte.

Pašlaik īpašumā "Liellauki" ir reģistrēta derīgo izrakteņu atradne, līdz ar to turpmāka derīgo izrakteņu ieguve bez Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licences nav atļauta. Ieguves ierobežojumi minētajā īpašumā neattiecas uz augsnes ieguvi un realizēšanu. Pirms atradnes reģistrēšanas īpašumā „Liellauki” bija atļauta un arī uzsākta dīķa ierīkošana, kam saskaņojumu pērnā gada nogalē devusi Mārupes novada būvvalde un VVD.

Jaunmārupes iedzīvotāji satraukti par vides drošību "Liellaukos" un "Strautmaļos", kur notiek derīgo izrakteņu ieguve un plānots izveidot dīķsaimniecību. Notikusi arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā klātesošie atzina, ka viņus uztrauc ne tikai viņu dzīves vides kvalitātes pasliktināšanās, bet arī iespējamais vides piesārņojums.

"Es pērn dienā saskatīju, ka gar manu māju aizbrauc gandrīz simts kravas automašīnas. Iela nav asfaltēta, līdz ar to nav grūti iedomāties, kādos putekļos dzīvojam. Turklāt teju katrā mājā ir kāda jaunā māmiņa ar mazuli. Kā lai viņas iet pastaigāties?" bažas par savu dzīves telpu pauda apspriedes dalībnieks Andris.

Smilšu ieguves uzņēmumu veiktā ceļu laistīšana situāciju ar neuzlabojot, drīzāk – otrādi, ceļu kvalitāte pasliktinās, tādēļ vairāki iedzīvotāji aicināja ietekmes uz vidi procedūras plānā iekļaut arī ielas asfaltēšanu un ceļa paplašināšanu, lai pa to varētu ne tikai samainīties automašīnas, bet arī droši pārvietoties gājēji un velobraucēji.

Jaunmārupes iedzīvotāju cīņā pret drošu vidi un par likuma normu ievērošanu derīgo izrakteņu ieguves jomā iesaistījies arī sabiedriskais aktīvists no Jelgavas Aigars Egle. Viņš vēstulē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam un Vides pārraudzības valsts birojam norāda uz faktiem, kas skar ikvienu iedzīvotāju, kurš dzīvo blakus derīgo izrakteņu ieguves vietām.

«Man tāpat kā Jaunmārupes iedzīvotājiem nav pieņemams fakts, ka desmit gadu garumā, nepārtraukti kursēs smagās mašīnas, izvedot no iepriekš minētās adreses vairāk kā 1 000 000 kubu  derīgo izrakteņu un atstājot negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju interesēm un dabas vidi. Ceļi ir pārāk šauri, lai smagās mašīnas varētu to šķērsot, neapdraudot viena otru un citus ceļu satiksmes dalībniekus, it sevišķi mazāk aizsargātos: gājējus, īpaši – māmiņas ar bērnu ratiņiem, un riteņbraucējus. Smilšu putekļi tiks pūsti uz tuvējām mājām, radot netīrību iedzīvotāju mājām un pagalmiem tāpēc, ka šie ceļa posmi nav asfaltēti. Dīķsaimniecības izveides process, notiekot ūdens pazemināšanai, Mārupes novada “Liellaukos” atstās negatīvu ietekmi uz Cenas tīreli, kas ir otrais lielākais purvs Latvijā aiz Teiču purva, tā ir īpaši aizsargājama teritorija – dabas liegums, kā arī Natura 2000 teritorija,» skaidro A.Egle.

Aktīvists arī piebilst, ka šobrīd tiek gatavots iesniegums Valsts Policijai, kuras kompetencē ir izvērtēt, vai SIA “KVL Baltic” amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma XI nodaļā Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi.

Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.80166101455688 95(0) - 0.60073566436768 2019.10.22. 02:50 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=43468 ip: 172.69.62.67 usememcache: 1