Liene, Helēna, Elena,
Ellena, Liena
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Augusts
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vasara - atvaļinājumu laiks? Kā pavadīsiet? ..vairāk
Nebūs man nekāda atvaļinājuma!
51
Strādāšu dārzā!
32
Braukšu ceļojumā uz ārzemēm!
30
Apceļošu Latviju!
10
Jūra!Jūra!Jūra!
9
Čili

Eksperti: Latvijā būs karstuma viļņi un plūdi

Raksts publicēts: 2018.06.01. 06:20:05
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, vakarpreses konferencē pauda Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

IIPC pārstāvis Hanss Otto Portners un Diāna Urge Vorsatza neslēpa, ka, lai gan klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums visur pasaulē, tieši Ziemeļeiropu tuvākajos gados skars karstuma viļņi un citas dabas parādības. "Vidējā temperatūra jau tagad ir palielinājusies par vienu grādu. Lai gan šāds pieaugums varētu šķist niecīgs, tāds uzskats varētu būt maldinošs, jo tad, kad cilvēka ķermeņa temperatūra paaugstinās par grādu - tas arī jau liecina par sasirgšanu," sacīja Vorsatza.

Viņuprāt, galvenais ierocis cīņā ar dabas parādībām ir tehnoloģiju attīstība, kas palīdzēs adaptēties šādiem notikumiem un, protams, pārmaiņas ikdienas darbos, ražošanas un cita veida procesos.

Runājot par to, ko katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā varētu darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņas, eksperti norādīja, ka galvenās jomas, kuras var mainīt, ir ēku apsaimniekošana un transports.

Latvija atrodas ziemeļos, tādēļ lielākā daļa no emisijām rodas no ēku apsildīšanas, bet otrs lielais emisiju avots ir transports. "Cilvēkiem ir jādomā par savām rīcībām šajos aspektos. Mēs varam būvēt un uzlabot esošās ēkas tā, lai būtu jātērē absolūtais minimums enerģijas, lai tās uzturētu siltas. Pat Austrumeiropā daudzas pašvaldības to spēj izdarīt un būvē ēkas, kas saglabā 90% no siltuma enerģijas. Arī sociālās ēkas jācenšas veidot energoefektīvas," sacīja Portners.

Vorsatza savukārt uzsvēra, ka svarīgi būtu apturēt arī mākslīgo dzesēšanu, ko var risināt, iestādot kokus, kas veido ēnu, tādējādi ļaujot ēkām dabīgi atdzist. Tāpat var būvēt ēkas no baltiem materiāliem, bet nevajadzētu pirkt gaisa kondicionierus.

"Jo vairāk cilvēki staigā, brauc ar velosipēdiem vai sabiedrisko transportu, jo labāk klimatam tas būs. Kad gatavojat ēdienus, labāk izvēlēties ēdienkarti, kas balstīta uz dārzeņiem, nevis uz gaļu, jo arī gaļas produkcija palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju," klāstīja zinātnieki.

Viņuprāt, svarīgs ir arī politiķu ietekmēšanas jautājums, jo ir jāveicina tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas cilvēkiem ļautu veidot pašpietiekamu dzīvesveidu. "Man šķiet, ka jāatsakās no fosilām degvielām. Ieskaitot arī dabasgāzi. Piemēram, Vācijā jau notiek darbības, lai aizstātu fosilo degvielu ar sintētisko degvielu," sacīja Vorsatza.

Runājot par Baltijas jūras piekrasti, Portners atzina, ka nākamā gadsimta laikā ar dzīvošanu pie jūras problēmām būt nevajadzētu, bet uzsvēra, ka tas ir tikai laika un cilvēku pieņemto lēmumu jautājums.

"Ja palielināsies ekstrēmu notikumu, piemēram, vētru skaits, tad izaicinājumi krasta saglabāšanā palielināsies. Daudzos Ziemeļeiropas krastos ir līdzīga situācija, un tādā ziņā mēs vēl esam droši vairākas dekādes uz priekšu," sacīja eksperts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norādīja, ka šogad Latvijai jāapstiprina Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju un nozarēm ir pēdējais laiks vienoties par emisiju mērķa izpildi.

VARAM pauž, ka patlaban zināmās politikas un pasākumi nav pietiekami un emisiju mērķu neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās sekas. Taujāts par to, kādēļ nozares joprojām nav vienojušās par turpmāko rīcību un viss "atlikts uz pēdējo brīdi", Eglīts norādīja, ka sarunas ar nozaru pārstāvjiem ilgstot jau trīs gadus, taču katrs joprojām cenšas panākt sev izdevīgākos nosacījumus.

"Diemžēl politikā nekad nav tā, ka kāds kaut ko piedāvā un visi piekrīt. Katra nozare cīnās par savām interesēm, un mums ir jāpanāk vidusceļš starp to visu, kas nav viegli. Piemēram, lauksaimniekiem šīs izmaiņas paredz citu mēslojumu izmantošanu un tamlīdzīgas lietas, kas nereti var būt finansiāli dārgāk, un ne visi ir gatavi šos soļus spert," skaidroja Eglīts, norādot, ka dokumentu saskaņošanai ir palicis vidēji pusgads.

Viņš atgādināja, ka klimata pārmaiņas jau tagad skar iedzīvotājus ik dienu, kaut vai atsaucot atmiņā pērnā gada plūdus, kas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. "2015.gads bija siltākais pēdējo 93 gadu laikā, bet šī gada maijs ir siltākais kopš meteoroloģisko mērījumu veikšanas Latvijā vispār," sacīja Eglīts.

IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules valstu zinātniekus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai un citiem pasākumiem. Apvienojot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar, VARAM skatījumā, iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.78084182739258 97(0) - 0.584223985672 2019.08.18. 15:05 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=43404 ip: 18.205.176.100 usememcache: 1