Justīne,
Juta
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Jūnijs
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
1234567
Arhīva navigācija
APTAUJA
Kā plānojat pavadīt Jāņus? ..vairāk
Mājās, kopā ar ģimeni un draugiem.
3
Nesvinēšu šogad.
3
Došos ciemos.
1
Apmeklēšu kādu koncertu.
0
Čili

Jaunā datu regula veido pārspīlējumus bērnudārzā

Raksts publicēts: 2018.05.28. 11:22:17
Raksta autors: calis.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

25. maijā stājās spēkā Vispārīgo datu aizsardzības regula, kas ne pa jokam sajaukusi galvas dažādās jomās strādājošiem. Šoreiz par bērnudārziem, par to, kā viena dokumenta iespaidā, iespējams, tajā par maz iedziļinoties un to izprotot, bērnus apzīmēs ar simboliem, nevis vecāku dotiem vārdiem.

Portāls "Cālis" saņēma informāciju no kādas satrauktas mammas par to, ka viņas bērnu turpmāk dārziņā apzīmēs ar simbolu, ko parasti katram bērnam piešķir, uzsākot bērndārznieka gaitas. Protams, simboliņi, šķiet, bijuši visos laikos, taču arī bērna vārds un uzvārds izmantots. Vai un kā šī jaunā kārtība varētu ietekmēt maza bērna personības veidošanos, taujājām vairākiem speciālistiem.

Ko mums stāstīja mamma, kura, visai loģiski, vēlējās palikt anonīma: "Liels bija mans pārsteigums, kad, aizejot pēc bērna un ieraugot pie sienām izvietotus jaunus zīmējumus, nevarēju atrast sava bērna meistardarbu. Skatos, skatos, nevienā darbiņā nav uzrakstīts vārdiņš, kā tas bija līdz šim. Tikmēr priecīgs no grupiņas izskrien mans bērns un rāda man savu darbu. Vaicāju audzinātājai, kamdēļ man jāzīlē, kurš ir mana bērna darbs? Atbilde mani, lai neteiktu vairāk, diezgan izbrīnīja. Tāds esot rīkojums no bērnudārza vadības – turpmāk, baidoties no sankcijām par jaunās datu aizsardzības regulas iespējamiem pārkāpumiem, vārdi uz radošajiem darbiem netiks rakstīti. Tāpat jau no skapīšiem pazuduši uzraksti ar vārdu, palikuši tikai simboliņi. Arī uz zīmējumiem it kā bērns turpmāk varēs zīmēt tikai šo savu simbolu. Esmu vienkārši šokā – kādēļ tad vecāki bērnam dod vārdu? Tā taču ir bērna identitāte, un katrs mākslinieks vienmēr un visos laikos ir parakstījies uz sava darba. Vai tiešām mēs ar šo visu nepārspīlējam, un cietēji, kā vienmēr, nebūs bērni, kuru personības attīstība visaktīvāk noris tieši šajā vecumposmā?" Lūk, tāds ir mammas vēstījums, kuras bērns apmeklē kādu privāto bērnudārzu Pierīgā, un šāds bērnudārza vadības rīkojums bija izdots jau pirms regulas stāšanās spēkā.

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa stāsta, ka sākotnēji katrai pirmsskolas iestādei būtu jāmēģina saprast, ko nozīmē dzīvot pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kādi dati tiek uzglabāti, kāds ir to iegūšanas veids, mērķis, cik ilgi šie dati dārziņā tiek glabāti. "Mēs, privāto bērnudārzu biedrība, konsultējoties ar sertificētiem datu aizsardzības speciālistiem, izstrādāsim vadlīnijas par šo jautājumu. Mums ir jāsaprot, kādi dati mums vispār ir pieejami – par bērniem un vecākiem, kādiem datiem mums ir jābūt un, protams, tiem jāglabājas slēgtā vietā, kur tie ir pieejami tikai ļoti ierobežotam cilvēku lokam," skaidro Kājiņa.

Viņasprāt, satraucoši ir tas, ka no šīs regulas rodas lieks stress un interpretācijas. Protams, viņa uzsver, ka regula uzliek pienākumu būt vēl apzinīgākiem, lai gan dati arī līdz šim tika glabāti pietiekami uzmanīgi.

"Bet regula nevar būt traucēklis izmantot datus bērnu mācīšanas procesā. Piemēram, bērna vārds uz skapīša vai zīmējuma palīdz iepazīt pirmos burtus, tas ir lielisks veids, kā sākt mācīties burtiņus. Un ne tikai sava vārda – bērniem ir draugi, arī viņu vārdus mazie labi iegaumē, tādā veidā mācoties. Tieši tas pats ir ar bērnu dzimšanas dienām. Mūsu bērnudārzos grupiņās ir kalendārs ar dzimšanas dienām, tas, savukārt, palīdz apgūt gadalaikus. Bērni zina – kam ir ziemā, kam vasarā dzimšanas diena, un arī svētki ir jāsvin, bērniem tie ļoti patīk. Tas ir ļoti būtiski, tāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar šīs regulas piemērošanu," uzsver Kājiņa.

Viņa uzskata, ka ar vecākiem ir jāvienojas, lūdzot atļauju arī turpmāk izmantot bērna vārdu un viņa dzimšanas datus šādiem mērķiem. "Lielākās problēmas ir interpretācija, un jāatceras, ka regulai ir pakārtoti arī citi dokumenti, kas paredz atbilstošu bērnu izglītošanu un iespēju attīstīt savu personību," saka Kājiņa.

Psiholoģe, Latvijas Universitātes pētniece Ieva Stokenberga atzīst, ka nav iedziļinājusies regulas reālo piemērojumu variantos, taču sliecas domāt, "vai Latvija kārtējo reizi nevēlas kļūt īstāki romieši par pašiem romiešiem".

"Komentējot, cik lielā mērā bērniem būtu atbalstāma dažādu aizvietotājvārdu izmantošana, esmu drīzāk noraidoša, jo vārds ir būtiska identitātes daļa un veido svarīgu atbalsta punktu objektu pastāvīguma uztveres attīstībā – bērni sāk pieņemt sev citas lomas un ļoti elastīgi piemērot tās, fantazēt tieši tai vecumā, kad nostiprinājusies sevis apzināšanās – tipiski tas ir ap trīs, četru gadu vecumu. Identificēt ar kādu simbolu piederošos vai lietošanā piešķirtos priekšmetus, vai darbus būtu pieņemami, tas neliedz lepoties ar tiem un paradīt tiem, kam vēlas. Tai pat laikā, lai ar kādu simbolu apzīmētu savu darbu, šim simbolam būtu jābūt paša izvēlētam un pieņemtam (personalizēts spiedogs, ala exlibris)," uzskata psiholoģe.

"Ja man piešķir to no malas, es varu izjust pret to negatīvas vai pretrunīgas jūtas, un varu nevēlēties saistīt to ar sevi vai ar simbolu saistītās izjūtas sākt asociēt ar sevi – un tas ne vienmēr ir prognozējami un pozitīvi. Atceros savu pieredzi, kad sāku iet skolā, uz mana skapīša bija burts M un mušas zīmējums. Skolas sākumā jutos nedroši, izjutu nepatiku pret sev piešķirto simbolu, šķita, ka citu bērnu skapīšu taurenīši un kaķīši tomēr ir jaukāki par manu mušu. Sekas bija tādas, ka muša kļuva par negatīvu, nicīgā nozīmē lietotu iesauku, no kuras nevarēju atbrīvoties vairākus gadus. Tas, protams, ir atsevišķs stāsts, un nav vispārināms. Bērni pielāgojas visam, tomēr par šīs regulas risinājuma variantiem vērts domāt radoši, bet bez histērijas," uzsver Stokenberga.

Psihoterapeits dr. Andis Užāns apliecina, ka ir dzirdējis, ka šī regula ir pievērsusi uzmanību arī jautājumam par sensitīvo personas datu aizsardzību. Vai bērna zīmējums satur sensitīvus datus? Viņa skapītis, citas lietas? Par to droši vien var daudz diskutēt – tur savs sakāmais bērna likumīgajiem pārstāvjiem, pedagogiem, varbūt arī kādiem citiem speciālistiem, pieļauj Užāns.

"Kāds vēlēsies, lai visi redz, ko viņa bērns ir uzzīmējis vai izveidojis no plastilīna. Cits ilgosies, lai neviens nezinātu, ka tās trīs šķībās svītras zīmējumā "Vardīte" ir viņa bērna darbs. Regulas burvība, kā esmu sapratis no datu aizsardzības speciālistiem, ir tā, ka jebkuram vajadzētu būt iespējai savas intereses aizstāvēt," uzskata Užāns.

"Ja man ir jādomā par bērna interešu aizsardzību: daži mani kolēģi uzskata, ka bērna zīmējumi satur neapzinātu vēstījumu par viņa iekšējo pasauli. Tātad ļoti sensitīvu informāciju. Zīmējums, ja uz to skatās šādā veidā, var sniegt būtisku informāciju par bērna etnisko izcelsmi, ģimenes reliģisko orientāciju (kas mūsu daudzkulturālajā ikdienā nav viendabīga) vai veselības un ar seksualitāti kaut netieši saistītām tēmām. Kā var zināt, ka bērna zīmējumā kāds nesaskatīs kaut ko no šāda veida informācijas, lai arī bērns to nebūs domājis? Bērna darbiņu izvietošana grupiņā, manuprāt, būtu ļoti rūpīgi jāapsver, un darāma tikai pēc visu piekrišanas," tā Užāns.

"Savukārt, ja man jādomā par vārda lietošanu un personības attīstību, jānorāda, ka uzskati, kas ietekmē personības attīstību, arī ir dažādi. Ārējai videi noteikti ir nozīme. Vārds ir simbols (tikai simbols, tāpat kā ābols vai tomāts).

Droši vien pedagogiem ir savs viedoklis par ieguvumiem no bērna vārda vai traktora piktogrammas lietošanas. Gan jau ir plusi un mīnusi. Piemēram, bērni ar gariem vārdiem noteikti var iemācīties tos izlasīt vēlāk, nekā vienas vai divu zilbju vārdiem. Vārdi reizēm ir retāki, vai sarežģīti – (mani kādos 70 procentos gadījumu Anda vietā nezin kāpēc sauca par Andri un turpina joprojām , jo tas bija pazīstamāks).

Un tad vēl arī uzvārdi, ja grupiņā ir trīs Esteres un divi Raineri. Un gadījumi, kad vienā dārziņā ir vairāki vienas paplašinātas ģimenes bērni ar dažādiem uzvārdiem? Nezin kā tas ietekmē personības attīstību? Un ja trīs Esterēm lieto uzvārdus, vai uzvārdus vajag lietot arī vienam Jānim un vienai Ksenijai? Droši vien personības attīstību kaut kā ietekmēs katrs šis unikālais gadījumus," uzskata Užāns.

"Ābolītis vai vistiņa uz skapīša arī ir simbols. Varētu uzskatīt, ka katrs simbols ietekmē bērnu. Un ja nu tam ir kāda pozitīva nozīme? Kura lietojot tikai vārdu, varētu iet bērnam secen? Es savu skapīša simbolu atminos vēl tagad," aizdomāties liek psihoterapeits.

Jāatzīst, ka "Cālis" uzrunāja vēl virkni citu speciālistu no psihologu, psihoterapeitu vidus, arī sociālo pedagoģi. Daļa no viņiem komentēt šo jautājumu atteicās aizņemtības dēļ, bet daļa, šķiet, paši labāk vēl pastāv maliņā, lai noraudzītos, vai un kā realitātē regula ietekmēs mūsu dzīves. "Vēlamies uzsvērt, ka vērtīgāk ir publicēt korektu skaidrojumu, ko nozīmē šī jaunā datu regula, lai cilvēkiem būtu iespēja izlasīt un izprast, kādas pārmaiņas šī regula ieviesīs. Tādā veidā būtu iespējams izvairīties no emocijām – bailēm, satraukuma, kas rodas baidoties no nezināmā", "Šī nav tēma, par ko es vēlētos komentēt. Pārāk neskaidra pagaidām. Man ir iespaids, ka bērnudārza vadība varētu būt kaut ko pārpratusi" – šādas bija atrunas, lai nebūtu jākomentē konkrētais jautājums. Un jā, tuvākajās dienās "Cālis" informēs par to, kā regula varētu mainīt dzīvi attiecībā uz datu aizsardzību ģimenēs ar bērniem. Tieslietu ministrija šo informāciju gatavo jau vairāk nekā nedēļu, bet sola to sniegt tuvākajās dienās, un arī šī kavēšanās tiek skaidrota ar lielo noslodzi, kas radusies līdz ar jaunās regulas piemērošanu dzīvē.

 

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Vietām valstī, tai skaitā Pāvilostā, Rīgā un Jēkabpilī, turpinās sausums
  Par 'Kustības 'Par!' jaunās valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē Pavļutu
  PVDģenerāldirektora Māra Baloža alga pērn saglabājas iepriekšējā gada apmērā
  Ādažu poligona paplašināšanai AM plāno iegādāties 47 hektārus zemes
  Tiesu priekšsēdētāju vidū lielākie ienākumi un uzkrājumi - ST priekšsēdētājai
  Piektdien reģistrēti 18 ugunsgrēki
  Šīs nedēļas negaisā nolūzis Sīmanēnu svētozols

0.56102991104126 104(0) - 0.37378931045532 2019.06.16. 17:04 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=43372 ip: 18.215.161.19 usememcache: 1