Irīda,
Īrisa
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris
30123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Izglītība - tas ir svarīgi!

Raksts publicēts: 2018.03.01. 20:08:03
Raksta autors: Linda Zaharova

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Ceturtdienas, 1. marta vakarā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā notika Latvijas Bankas un "Latvijas Avīzes" rīkota tikšanās ar Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru un valdes locekli Hariju Ozolu diskusiju ciklā "Reģionu sarunas par labklājību".

Edvards Kušners norādīja vairākus iemeslus, kas traucē uzņēmumiem attīsties, kā nepietiekamu pieprasījumu, finansējuma un iekārtu trūkumu, arī darba spēka trūkumu. «Darba ražīgums nav atkarīgs no cilvēka, var rakt ar lāpstu cik intensīvi spēj, tomēr ekskavatoru nepanākt,» uzskatāmi parāda E. Kušners, sakot, ka darba ražīguma veicināšanai nepieciešamas tehnoloģijas un investīcijas.

Diskusiju ciklā tika uzsvērts tas, ka nepieciešams nepārtraukti izglītoties:« Mēs dzīvojam mainīgā pasaulē, zināšanas visu laiku noveco. Vairs nevaram jaunībā izmācīties un cerēt, ka šīs zināšanas kalpos visu mūžu. Svarīgi ir zināšanas atjaunot un izmantot lietderīgi,» uzsver E. Kušners. Tāpat  norādīja uz to, ka Latvijas budžeta lielākā daļa tiek novirzīta izglītībai, taču audzēkņu vidējie rādītāji nebūt nav augsti salīdzinot ar citām Eiropas valstīm – arī augstskolas ir sliktās vietās, pat kaimiņvalstīm ir labāk. E. Kušners norāda, ka cilvēkiem ir nepieciešama vēlme attīstīties, iegūt zināšanas un tās izmantot radoši, tad ekonomiskais stāvoklis uzlabosies.

Latvijas Bankas pārstāvis pastāstīja, bankas  galvenās funkcijas – skaidras naudas aprites nodrošināšanu, tās kvalitātes kontroli, bezskaidras naudas apgrozību. Zibmaksājumu sistēma ir jaunums, maksājums ar telefona palīdzību tiek veikts pāris sekunžu laikā.  Iespējams tas ir jauns sākums, kas ar laiku veicinās kredītkaršu noietu,» min E. Kušners.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš norādīja, ka pilsētā vidējā alga ir 880, kas ir 44 eiro mazāk nekā vidēji valstī 2017. gadā: «Mēs atpaliekam no Rīgas vai Ventspils, ir kur augt!» Mērs arī atbalstīja Latvijas Bankas pārstāvja teikto, ka izglītībai ir liela nozīme. «Kādā seminārā kāds profesors teica, ka katram cilvēkam nepieciešamās pamatrakstura īpašības ir kritiska domāšana, radošums, vēlme izzināt pasauli, procesus tajā un izmantot zināšanas lietderīgi. Mācīties, mācīties – būsim savas pilsētas izaugsmes veidotāji!» mudina A. Rāviņš.

Pasākuma organizatori tikšanās laikā rādīja prezentāciju "Atslēga uz turīgumu – nauda vai izglītība?", savukārt pēc prezentācijas klātesošie varēja uzdot sev interesējušos jautājumus.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.34044909477234 94(0) - 0.14199733734131 2019.10.22. 12:50 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=42585 ip: 18.208.187.169 usememcache: 1