Leonīda,
Leonīds
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris
30123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa prasīšanu TKB

Raksts publicēts: 2018.02.22. 10:15:34
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no pašlaik likvidējamās "Trasta komercbankas" (TKB), raksta žurnāls "Ir".

Kriminālprocesā par Rimšēviča iespējamiem likumpārkāpumiem figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās.

Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume preses konferencē uzsvēra, ka nevar lietas saistību ar TKB ne apstiprināt, ne noliegt. Arī Rimšēvičs preses konferencē atteicās atbildēt uz jautājumiem, vai pret viņu vērstās aizdomas par kukuļošanu saistītas ar TKB - pēc advokāta ieteikuma viņš norādīja, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu un tāpēc nevar to komentēt.

Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežoja TKB darbību 2016.gada 22.janvārī un drīzumā banku slēdza, bet kredītiestādei jau vismaz gadu iepriekš bija radušās nopietnas grūtības izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, raksta žurnāls. Bankas pārstāvji uzraudzības problēmas risinājuši ar kukuļu palīdzību, liek domāt izmeklēšanai sniegtā informācija. Pastāv aizdomas, ka nauda maksāta Rimšēvičam par problēmu ar FKTK atrisināšanu, savukārt uzņēmējs Māris Martinsons esot līdzdarbojies šajā procesā.

TKB oficiālajā pārskatā bija redzams, ka banka jau 2014.gada nogalē nav atbildusi kapitāla pietiekamības prasībai un tās revidenti ziņojumā izteikuši šaubas par bankas spēju turpināt darbību. "Nepieciešamie kapitāla pietiekamības līmeņi 2014. gadā pamatā tika sasniegti, izņemot situāciju uz decembra beigām, kad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas ietekmē kapitāla pietiekamības rādītājs samazinājās, kļūstot zemākam par noteiktajiem līmeņiem," bija teikts bankas pārskatā.

Problēmas radīja karš un krīze Ukrainā, jo TKB bija izsniegusi 12 miljonu eiro aizdevumus divām Ukrainas bankām, bet tās 2015.gada sākumā kļuva maksātnespējīgas. Līdz ar to TKB nācās pārvērtēt aizdevumu atgūšanas iespēju un veidot atbilstošus uzkrājumus, bet banka vienkārši pieņēma, ka aizdevuma ķīla - kāds nepabeigts nekustamā īpašuma objekts - pēc pabeigšanas atbildīs aizdevuma vērtībai.

Revidenti savā ziņojumā norādīja, ka viņiem nav nekādas iespējas par to pārliecināties un tāpēc nevar pateikt, par kādu summu patiesībā būtu jāpalielina nedrošā kredīta uzkrājumi un vai banka, ņemot vērā kapitāla pietiekamības prasības, spēs turpināt darbu. 2014.gadu TKB noslēdza ar 12,7 miljonu eiro zaudējumiem, bija sarucis tās kapitāls un rezerves, bet 2015.gadā problēmas vēl padziļinājās - zaudējumi sasniedza jau 21,2 miljonus eiro, tālāk saruka kapitāls. Beidzot 2016.gada janvārī FKTK secināja, ka bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs, un Eiropas Centrālā banka tās licenci anulēja.

Tolaik FKTK vadīja Kristaps Zakulis, kurš amatu atstāja 2016.gada janvārī, vienlaikus ar problemātiskās TKB darbības ierobežošanu un ļoti asām starptautisko partneru norādēm par naudas atmazgāšanas vājo kontroli Latvijas bankās. Zakulis komentārus par tā laika notikumiem sniegt atteicies.

Zakuļa vietnieks tolaik bija pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Viņš skaidrojis, ka FKTK lēmumu 2016.gadā pieņēmusi, jo banka nav spējusi uzrādīt progresu darbības sakārtošanā, tajā skaitā kapitāla pietiekamības jautājumos. Uz jautājumu, vai banka nebija jāslēdz jau 2015.gadā, Putniņš skaidru atbildi neesot sniedzis, taču noliedzis, ka viņam būtu kas zināms par iespējami prasītiem kukuļiem. "Mūsu iestādē nav nekādas informācijas par šādām lietām. Šādas problēmas FKTK nav. Pierādījums tam ir rindkopa "FinCEN" ziņojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu."

Žurnāls atgādina, ka TKB nav nonākusi likumsargu redzeslokā pirmo reizi. Tas noticis gan pirms, gan pēc iestādes maksātnespējas. 2015.gada beigās policija veica kratīšanu tolaik vēl strādājošajā bankā saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu. Tika aizturētas vairākas personas, un no amata tika atstādināts bankas valdes loceklis Viktors Ziemelis, kam piedēvēta vadoša loma naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā. Izmeklēšana šajā lietā vēlāk tika sadalīta - viena lieta par vidēja līmeņa darbinieku iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir jau pabeigta un pērnā gada nogalē nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Savukārt otrajā daļā par augstākā līmeņa bankas vadītāju pārkāpumiem joprojām turpinās aktīva izmeklēšana. Iespējams, tieši šīs daļas izmeklēšanā iegūtā informācija varētu būt sekmējusi jauno kriminālprocesu KNAB. Turklāt iespējami noziegumi tiek izmeklēti arī TKB likvidācijas procesā - jau apsūdzētas vairākas personas, to skaitā maksātnespējas administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds.

KONTEKSTS:

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons.  Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm.

Rimšēvičs pēc aizturēšanas termiņa beigām pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora pret 100 000 eiro drošības naudu. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums un liegums izbraukt no valsts. Rimšēvičs uzskata, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.

Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016.gadā martā nolēma anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci pēc FKTK ierosinājuma, jo banka ilgstoši pieļāvusi pārkāpumus – gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja “naudas atmazgāšanas” un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Tiesa atzina AS "Trasta komercbanku" par likvidējamu, bet likvidācijas procesā konstatēts, ka bankai nepietiek aktīvu visu kreditoru prasību apmierināšanai, un banka pasludināta par maksātnespējīgu.

Bet 2017.gada janvārī policijas rīcībā nonāca informācija par iespējamiem pārkāpumiem „Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, uzsākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā. Sešām personām, tai skaitā maksātnespējas administratoriem Mārim Sprūdam un Ilmāram Krūmam, šogad ir celtas apsūdzības.  

 



Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

1.0173368453979 95(0) - 0.81133556365967 2019.10.20. 15:36 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=42506 ip: 172.68.65.225 usememcache: 1