Tiek nojaukta Kalnciemā patvaļīgi uzbūvētā ēka

Kalnciema pagastā dzīvojamā māja «Luģi 1» ir patvaļīgi uzbūvēta applūstošā dabas teritorijā. Jau gadiem aktīvi paužot protestu Jelgavas novada Būvvaldes lēmumiem un nihilistiski noraidot pašvaldības iniciatīvu dialoga veidā panākt kompromisu īpašuma saudzīgai pārvietošanai, konflikts briedis jau no 2009.gada. Atzīstot savu patvaļīgo būvniecību, «Luģi 1» īpašnieki galvenokārt apelējuši pie tik izplatītās prakses Latvijā, ka nelegālas būvniecības dokumentāciju var sakārtot arī vēlāk, kā arī uzskatot, ka individuālos gadījumos izņēmuma kārtā likumu normas var nepiemērot.

Noslēdzoties tiesvedības procesam vairākās instancēs, Augstākās tiesas lēmums 2014.gada 18.jūlijā apstiprināja Jelgavas novada domes 2010. gada lēmuma tiesiskumu – un atzina piespiedu izpildi un patvaļīgi uzbūvētās būves nojaukšanu. Ar domes lēmumu «Luģi 1» īpašniecei – Valentīnai Rudenko tika uzdots deviņu mēnešu laikā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto dzīvojamo māju un saimniecības ēku. Taču līdz pat šim brīdim ēkas īpašnieki domes lēmuma izpildi ir ignorējuši, vai precīzāk - ar mērķi kavēt tiesas un Jelgavas novada domes lēmumu izpildi, V.Rudenko, tur dzīvodama, organizējusi tiešus vai netiešus šķēršļus piekļuvei pie ēkas.

Ēkas nelegāla būvniecība aizsākās vēl pirms Jelgavas novada kā administratīvas vienības izveides 2009.gadā, kad V. Rudenko, neskatoties uz Kalnciema pilsētas ar lauku teritorijas Būvvaldes rakstisku atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu ēkas projektēšanai, aizsāka vienģimenes mājas celtniecību. Teritorija atrodas Lielupes aizsargjoslā un ir plūdu apdraudēta. Pēc gada – 2010. gada rudenī tobrīd jau Jelgavas novada Būvvalde, apsekojot situāciju, konstatēja patvaļīgi uzbūvētos ēkas pamatus un aizsāktā pirmā stāva celtniecību. Īpašniekiem tika sastādīts pārbaudes akts par nelikumīgu būvniecību un Administratīvā komisija uzlika administratīvo sodu. Uzaicinot kundzi uz Jelgavas novada domes apvienoto komiteju sēdi situācijas paskaidrošanai, īpašniece nenoliedza, ka pēc būvvaldes atbildes saņemšanas, neskatoties uz norādīto atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, tomēr uzsākusi un turpinājusi būvniecību.

Lai gan strīdu diskusijās mājas īpašniece mēģinājusi gan būvi definēt kā mazēku, gan citādi determinēt tās statusu, konkrētajā gadījumā ēka iekļaujas vienotā apbūves laukumā 180 m2 platībā. Pašvaldība vairākkārt ir aicinājusi V.Rudenko uz pārrunām, lai piedāvātu risinājumu uz zināmiem kompromisiem, tiecoties vienoties par alternatīvu apbūves gabala piedāvājumu un labprātīgu, pakāpenisku būves pārvietošanu. Tā vietā no īpašnieku puses turpināti celtniecības darbi, izrādīta vien neiecietīga ignorance un arīdzan tieši draudi. 2010.gadā Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu par būves atbrīvošanu un nojaukšanu, uzliekot par pienākumu V.Rudenko par saviem līdzekļiem 9 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, nojaucot jaunbūvi, atjaunot iepriekšējā stāvoklī zemes īpašumu «Luģi 1».

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 361.pantu, 2015.gada 26.maijā V.Rudenko tika nosūtīts brīdinājums «Par Jelgavas novada domes 2010.gada 24.novembra piespiedu izpildi», kas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 361.panta piekto daļu, nav pārsūdzēts tiesā un ir stājies spēkā.

Vēl 2017.gada vasaras nogalē Jelgavas novada pašvaldība ēkas īpašniekiem nosūtīja brīdinājumu par piespiedu naudas piemērošanu saistībā ar domes lēmuma nepildīšanu. «Luģi 1» īpašnieki ar sūdzību par sūtīto brīdinājumu vērsās Jelgavas novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā, kas, izskatot sūdzību, to noraidīja kā nepamatotu.

Tiesa gan, ņemot vērā valstī izplatīto praksi, ka patvaļīgu būvniecību nereti uzskata par «kaut kā nokārtojamu lietu», gan domes opozīcijas deputāti, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvji vēl pēc tiesvedības beigām ar emocionāli sakāpinātām diskusijām ir veicinājuši īpašnieces maldinošu paļaušanos uz pozitīvu rezultātu.

Līdz pat šim brīdim īpašnieki ir ignorējuši gan Jelgavas novada domes lēmumu, gan Augstākās tiesas nolēmumu. Pašvaldība bija nonākusi situācijā, kurā tā nevar izpildīt likumā Par pašvaldībām un Būvniecības likumā uzliktos pienākumus. Apgrūtinātā administratīvā akta piespiedu izpilde nostādīja pašvaldību ķīlnieces lomā, vienlaikus radot iluzoru visatļautības, nesodāmības un tiesību normu ignorances iespējamību Latvijā. Turklāt publiskā telpā ēkas īpašniece paudusi tiešus draudus gan uzņēmējam, kurš pašvaldības veiktā iepirkuma rezultātā ir ieguvis tiesības nojaukt pretlikumīgi uzbūvēto ēku, gan paziņojumus agresīvai rīcībai pret sevi pašu.

Līdz ar to sabiedriskās kārtības ievērošanai nelikumīgi uzceltu būvju nojaukšanas procesā šodien iesaistīti Jelgavas novada pašvaldības speciālisti un Pašvaldības policija, sadarbojoties ar Valsts policijas un citiem atbildīgajiem dienestiem.