Policija strādā, bet tiesas pārāk humānas

Ja pērn Jelgavas iecirkņa darbinieki konfiscēja aptuveni 1000 litru nelegālā alkohola un 151 tūkstoti kontrabandas cigarešu, tad šā gada pirmajos piecos mēnešos apjomi ir būtiski kāpuši – izņemti jau vairāk kā 564 litru alkohola un gandrīz 286 tūkstoši cigarešu. Zemgales mērogā šie skaitļi ir vēl iespaidīgāki – piecos mēnešos konfiscēti vairāk kā 11 tonnas alkohola un vairāk kā 1,4 miljoni cigarešu. «Nelegālo akcizēto preču izplatības apkarošana ir viena no mūsu darba prioritātēm, turklāt pēdējos gados ir veikti vairāki likuma grozījumi, kas pie atbildības ļauj saukt ne tikai šo preču pircējus un pārdevējus, bet arī cilvēkus, kuru īpašumā notiek šādu preču tirdzniecība,» skaidro Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere.

Cīņa daudzu gadu garumā
Pēdējos gados likuma sargi saņēmuši informāciju par daudzām nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecības vietām mūsu pilsētā, un visās minētajās adresēs ir veiktas pārbaudes, daudzās – pat vairākkārtīgi. Pagājušajā gadā saistībā ar nelegālu akcizēto preču apriti Jelgavā sākti 65 kriminālprocesi, bet šā gada pirmajos piecos mēnešos – jau 17.

Īpašs «sāpju bērns» policijas darbiniekiem ir «točka» Stacijas ielā, par kuru laika posmā no 2009.gada līdz 2013.gadam sākti 18 kriminālprocesi un sastādīti 15 administratīvo pārkāpumu protokoli, taču aizvērt šo vietu nekādi nav izdevies. Pēdējais gadījums – pavisam nesen – Stacijas ielā beidzies ar kriminālprocesu par nelegāla alkohola tirdzniecību grupā.

Ar 2014.gada 1.janvāri spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka īpašnieka atbildību, ja viņa īpašumā tiek tirgots nelegāls alkohols. Dzīvokļa Stacijas ielā īpašniece ir pensionāre, kura dzīvo citur, bet viņas īpašumā mitinās radinieki, kuri tad arī nodarbojas ar nelegālo rūpalu. «Šā gada februāri dzīvokļa īpašniecei atbilstoši likumam nosūtījām brīdinājumu, taču jau pēc dažām nedēļām kārtējo reizi konstatējām, ka tirdzniecība turpinās, tādējādi dzīvokļa īpašniecei tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un uzlikt sods 300 eiro apmērā,» atklāj Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Romans Dikovs, piebilstot, ka likums par šādu pārkāpumu ļauj uzlikt sodu fiziskai personai no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 1400 līdz 7100 eiro.

Dzīvokļa īpašniece uzlikto sodu pārsūdzējusi augstākstāvošā institūcijā, un tikai šonedēļ ieradusies uz policiju – pēc kārtējās reizes, kad viņas īpašumā konstatēta nelegālā alkohola tirdzniecība. «Mēs viņai vēlreiz uzlikām 300 eiro sodu, un izskaidrojām likumdošanas normu. Viņa bija domājusi, ka sods jāmaksā tiem, kuri tirgo, nevis vēl arī dzīvokļa īpašniekam,» piebilst R.Dikovs. Trešdien, kad policija kārtējo reizi veica pārbaudi Stacijas ielā, dzīvokļa durvis bija ciet un tirdzniecība nenotika, tādēļ likuma sargi cer, ka beidzot būs izdevies šo «točku» likvidēt.

Vietā piebilst, ka sodīt var arī par nelegālā alkohola un cigarešu iegādi un glabāšanu – par šo pārkāpumu pērn sastādīti 93 administratīvo pārkāpumu protokoli, bet šā gada četros mēnešos – 34.

Tirgū palicis mierīgāk
Pastiprinot darbu nelegālo akcizēto preču aprites jomā, Jelgavas likuma sargi šogad aktīvi pārbaudījuši pilsētas tirgu, kurā, kā zināms, itin bieži varēja sastapt gan nelegālā alkohola, gan cigarešu tirgoņus. Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols atklāj, ka šogad par nelegālo akcizēto preču tirdzniecību Jelgavas tirgū uzsākti trīs kriminālprocesi, bet pēc tam veikta arī sankcionēta kratīšana aizdomās turēto personu dzīvesvietās.

«Tagad tirgū ir palicis mierīgāk, lai gan jāsaka, ka daļa nelegālo preču tirgotāju maina profilu – no alkohola tirdzniecības pāriet uz cigarešu tirdzniecību,» uzsver D.Vītols. Tas tiekot darīts tādēļ, ka nelegālā alkohola tirdzniecības vai glabāšanas gadījumā kriminālatbildība iestājās, ja grādīgā daudzums pārsniedz 100 litrus absolūtā spirta, savukārt par cigaretēm šis daudzums ir lielāks – vismaz 750 paciņas. Tajā pašā laikā policijas darbinieki arī neslēpj, ka nereti daudz biedējošāki tirgotājiem par sodiem ir preču konfiskācija, jo tādējādi viņiem rodas ļoti lieli zaudējumi.

Latvijas tiesas – pārāk humānas?
Runājot par cīņu ar nelegālo akcizēto preču apriti, likuma sargi norāda uz to, ka tiesu spriedumi krimināllietās, kuri saistīti ar šiem likumpārkāpumiem, ir ļoti humāni. Kā piemērs tiek minēta kāda jelgavnieka tiesāšana. Kopš 2014.gada pret viņu sāktas četras krimināllietas par nelegālā alkohola tirdzniecību, un tās visas nonākušas līdz tiesai. Pirmajā lietā pagājušā gada aprīlī tiesa piespriedusi vainīgajam 200 stundas piespiedu darba, otrajā lietā maijā – 260 stundas piespiedu darba, trešajā lietā – 270 stundas piespiedu darba, bet ceturtajā lietā septembrī – 80 stundas piespiedu darba. «Ar šādiem sodiem, protams, ka mērķis – apkarot nelegālo preču apriti – nav sasniedzams,» piebilst D.Vītols.

Diemžēl policijas darbinieki no pieredzes skaidro, ka visbiežāk piespiedu darbu pats vaininieks nemaz nestrādā – viņi mēdz noalgot par grādīgās dziras pudeli citas personas, kuras sodu izpilda viņu vienā. Turklāt kontrole šajā jomā ir visai vāja, tādēļ nav nekāds brīnums, ka vienas un tās pašas personas neskaitāmas reizes atkārto vienu un to pašu likumpārkāpumu.

Par labu vainīgo personu atgriešanai uz pareizā ceļa nenāk arī fakts, ka no Latvijas tiesvedības sistēmas pazudis tāds termins kā «recidīvs», proti, personām, kuras vairākas reizes izdara identiska veida noziegumus, sodi ar katru reizi paliek bargāki.

Cenšoties uzzināt, kādēļ tā notiek un kādēļ nelegālā alkohola tirgotāji tiek cauri ar piespiedu darbu, portāls Jelgavniekiem.lv vērsās Tieslietu ministrijā, taču vienīgais skaidrojums, ko izdevās saņemt – Latvijas tiesvedības sistēma virzās uz to, lai samazinātu ieslodzīto skaitu. Tā arī nekļuva skaidrs, vai tāda pati pieeja būs arī attiecībā uz citu veidu noziegumiem.

Aptaujājot dažādus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, izdevās uzzināt vairākas idejas, kuras reāli varētu uzlabot situāciju nelegālo akcizēto preču jomā un kuras derētu ieviest arī dzīvē, bet tās diemžēl līdz šim dzirdīgas ausis varas gaiteņos nav atradušas.

Tā, piemēram, tiek rosināts Valsts ieņēmumu dienestam piestādīt izpildrakstu nelegālo akcizēto preču pārdevējiem, pieprasot atmaksāt summu, kas viņu «darbības» rezultātā ir gājusi garām nodokļu iekasēšanas ziņā. Teiksim, ja kādai personai tiek izņemti 50 litri spirta, tad no tās paralēli sodam vajadzētu arī piedzīt to naudas summu, kas ienāktu valsts budžetā, ja šāda tilpuma alkohols tiktu tirgots oficiāli.

Lai gan policijas darbs nelegālo akcizēto preču apkarošanas jomā ir grūts, likuma sargi cer arī uz sabiedrības atbalstu, proti, viņi aicina ziņot par vietām, kurās tiek tirgots nelegālais alkohols vai cigaretes. To var darīt gan personīgi vēršoties Valsts policijā, gan zvanot uz anonīmo diennakts tālruni (automātiskais atbildētājs) 67014077.