Jaunais ZPR izpilddirektors – pret reformām LLU

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Viesītes Kultūras pilī notikušajā Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes (AP) sēdē par iestādes izpilddirektoru dalībnieki apstiprināja bijušo Bauskas novada domes priekšsēdētāju Valdi Veipu.

Valdis Veips bija vienīgā kandidatūra, kas pieteicās uz vakanto izpilddirektora amata vietu. Viņa kandidatūru, kas pilnībā atbilst konkursā izvirzītajām prasībām, atbalstīja visu 19 sēdē pārstāvēto ZPR pašvaldību vadītāji.

Valdis Veips, kurš dzimis 1960. gadā un dzīvo Bauskas novada Gailīšu pagastā, 1982. gadā ir absolvējis toreizējo Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu un ieguvis sporta skolotāja kvalifikāciju. Līdz ievēlēšanai par Bauskas rajona Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāju 1997. gadā, Valdis Veips strādājis par sporta skolotāju Īslīces un Griķu pamatskolā, kā arī Uzvaras vidusskolā. Savukārt laikā no 2005. gada pavasara līdz 2009. gada vasarai Valdis Veips veicis Bauskas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, bet pēc Bauskas novada izveidošanas ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju un aktīvi darbojies gan Latvijas Pašvaldību savienības Novadu apvienības valdē, gan ZPR AP sastāvā. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās aizvadītajā vasarā Valdis Veips nolēmis nepiedalīties, taču, kā bijušais politiķis pats uzskata, viņa uzkrātās zināšanas un ilggadējā darba pieredze pašvaldību vadošos amatos ir atbilstoša tam, lai kandidētu uz vakanto ZPR izpilddirektora amatu. Turklāt amata kandidāts aizvadītajos četros gados, piedaloties ZPR darbā, ir pamatīgi iepazinis visas reģionā ietilpstošās pašvaldības, to attīstības gaitu un svarīgākās problēmas.

Izklāstot savu redzējumu par svarīgāko turpmākajā darbā, pretendents solīja gādāt par reģiona līdzsvarotu attīstību, sniedzot nepieciešamo atbalstu ne tikai lielajām pilsētām un novadiem bijušo rajonu centrā, bet arī mazajām, nomaļajām pašvaldībām. Tāpat sabiedriskā transporta pakalpojumu sektorā svarīgi būs iestāties par to, lai maksimāli ievērotu iedzīvotāju intereses viņu mobilitātes nodrošināšanā, īpaši lauku apvidos. Vēl Zemgalei ir svarīgi, lai tās teritorijā esošā vienīgā augstskola – Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) arī turpmāk gatavotu nepieciešamos speciālistus lauksaimniecības, mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas pārstrādes kompleksam visā Latvijā, bet arī reģiona, sevišķi lauku attīstībai vajadzīgus speciālistus informācijas tehnoloģiju, ekonomikas, pedagoģijas un vēl citās jomās. Tālab nav pieļaujama valsts pasūtījuma mehāniska samazināšana virknē studiju programmu. Prakse rāda, ka LLU visvairāk studējošo nāk tieši no Zemgales un tur arī visvairāk atgriežas pēc diploma saņemšanas.

Nākamajam ZPR izpilddirektoram Valdim Veipam, kurš pie pienākumu pildīšanas ķersies 2. decembrī, AP sēdē bija iespēja piedalīties arī LLU rosinātā diskusijā par augstskolas budžeta formēšanas aktualitātēm saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi būtiski samazināt valsts finansēto vietu skaitu virknē pedagoģijas un sociālo zinātņu studiju programmās. Uzklausījusi arī LLU mācību prorektora Arņa Mugurēviča un citu runātāju viedokli, Padome nolēma sagatavot un nosūtīt atklātu vēstuli atbildīgām valsts institūcijām, kā arī saistītām nevalstiskajām organizācijām par to, ka, reformējot augstākās izglītības sistēmu valstī, augstskolās jānodrošina to virzienu attīstība, kuros jau ir uzkrāta liela pieredze, ir atbilstīga materiāli tehniskā bāze un mācību spēki. Zemgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka LLU ir universitāte, un tās misija nav tikai lauksaimniecības speciālistu sagatavošana, bet arī Latvijas lauku attīstības veicināšana. Tāpat LLU ir intelektuālā potenciāla centrs, kas dod starojumu attīstībai gan reģionā, gan visā valstī.