Dzirkstīte, Anta,
Antonija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Decembris
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


Ar jaunu rūpnīcu Ozolniekos cer aizstāt importu

Raksts publicēts: 2011.05.25. 08:14:40
Raksta autors: «Dienas Bizness»

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Ieguldot 3,2 miljonus eiro, SIA «Baltic Polymers» Ozolnieku novadā plāno sākt daudzslāņu barjerfirmas ražošanu pārtikas nozarei, ko Baltijā līdz šim neviens vēl nav sācis darīt.

Pārtikas produktu derīguma termiņa pagarināšanai eksistē vien pāris metožu – konservantu lietošana vai speciāls iepakojums, kurā pārtikas produkts nenonāk saskarsmē ar atmosfēru. Šādu speciālo iepakojumu plaši izmanto arī Latvijā, bet vēl vairāk – rietumos, taču Baltijā to pašlaik neviens neražo, laikrakstam «Dienas Bizness» atklājis SIA «Baltic Polymers» valdes loceklis Roberts Joma.

Uzņēmums iepirks septiņas dažādas iekārtas, viena no tām paredzēta daudzslāņu barjerfirmas ražošanai (t.s. daudzslāņu ekstrūzijas iekārta - vienā plēvē tiek likti vairāki dažādu materiālu slāņi). Lai gan gala rezultāts izskatoties pēc parastas siltumnīcas plēves, tas esot tehnoloģiski sarežģīts materiāls. Otra svarīgākā ir fleksogrāfijas drukas iekārta, ar ko apdrukāt iepakojumu var gan ar šķīdinātāja, gan ūdens bāzes krāsām.
«Pašlaik Eiropā vēl ap 95 procentiem pārtikas iepakojumu tiek drukāti ar šķīdinātāju bāzes krāsām, bet tas varētu būt laika jautājums, kad sāks vairāk pieprasīt ūdens bāzes krāsas,» pārliecināts ir R.Joma. Iecerētais produkts būs arī ar eksporta potenciālu: «Eiropa ir pilna ar šādu produktu, bet mēs uzskatām, ka mums ir vieta ne tikai Baltijā. Necenšamies karot ar lielajiem iepakojuma ražotājiem. Mūsu vietējie pārtikas ražotāji sastopas ar zināmām grūtībām – šāda veida iepakojums jāpērk no starpniekiem ar neelastīgiem piegādes grafikiem, pasūtījuma apjomiem, neelastīgām iespējām mainīt kaut ko dizainā un tā tālāk.» Viņš norāda, ka mērķis ir strādāt ar uzņēmumiem, kādi ir caurmērā Latvijā – Eiropas mērogā nelielām kompānijām.

SIA «Baltic Polymers» pašlaik ir projekta realizācijas vidū. «Zinām, ko mēs ražosim un kāpēc. Zinām arī, kur ražosim, proti Jelgavas tuvumā - Ozolnieku pagasta Raubēnos, un ar kādām iekārtām (konkursā izvēlēts to piegādātājs), kas ir modernākās Eiropā. Šobrīd risinām jautājumus, kas saistīti ar finansējuma piesaisti,» raksturo R.Joma. Uzņēmums pretendē uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekts ir iesniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursā. Šis finansējums gan nesegšot visas izmaksas, tādēļ ir uzrunātas arī vairākas bankas. Kopējās projekta izmaksas jaunas ražošanas līnijas izveidei varētu būt 3,2 miljoniem eiro.

SIA «Baltic Polymers» dibināta 2003.gadā, ietilpst četru uzņēmumu grupā, kuru vēsture gan ir senāka. 1993.gadā dibināta SIA «Satraps», kas tirgoja no Ķīnas ievestus plastikāta maisiņus, kas «uzzīmēti» Latvijā, bet ražoti Ķīnā. Vēlāk uzņēmums pievērsās mājsaimniecības preču izplatīšanai. «Radījām preču zīmi «Merkant» (vēlāk arī «Cleanland»), tobrīd paši vēl neko neražojām. Visu izdomājām te, bet dažādiem ražotājiem visā pasaulē pasūtījām attiecīgās preces ar šo preču zīmi,» stāsta R.Joma. «Regulāri bija problēmas ar savlaicīgām piegādēm, preču kvalitāti, apjomiem. Atkritumu maisi bija izauguši līdz apjomam, kad mēs uzdrošinājāmies sākt domāt par to ražošanu. Ražošanu SIA «Baltic Polymers» sāka 2004.gadā. Tobrīd četri uzņēmumi Latvijā ražoja atkritumu maisus, divi no tiem esot «tai saulē». Lēšam, ka kontrolējam ap 50% atkritumu maisu tirgus. Tomēr ražojam ne tikai atkritumu maisus, bet arī dažādas plēves produkcijas iesaiņošanai. Arī lielu daļu no mājsaimniecības preču sortimenta izgatavojam Latvijā – iepērkam pusfabrikātus, kas te tiek apstrādāti, iepakoti. Maisi (gan atkritumu maisi, gan tie, kurus izmanto iepakošanai) veido ap 90% no ražotā iepakojuma. Puse produkcijas tiek eksportēta.»

Uzziņai

SIA «Baltic Polymers»: darbības nozare - atkritumu maisu, iepakojuma ražošana.

Grupas apgrozījums: 2 miljoni latu (2010.g.). Lielāko daļu veido tirdzniecība, bet ap 75% ir pašu saražotā prece.

Darbinieku skaits: 47.

Eksports: ap 50%.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.68488216400146 103(0) - 0.48692297935486 2019.12.07. 09:53 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=21812 ip: 172.68.65.75 usememcache: 1