Jābūt uzmanīgiem ar ugunskuriem un grilēšanu

Iestājoties siltajam laikam, arvien vairāk cilvēki savu brīvo laiku pavada pie dabas, kurinot ugunskurus, kā arī grilējot gaļu daudzdzīvokļu namu balkonos.

Grila lietošana uz daudzdzīvokļu māju balkoniem Jelgavas pašvaldības saistošos noteikumos nav aizliegta, bet noteikti vajadzētu ņemt vērā kaimiņu iebildumus, ja tādi tiek izteikti.

Nereti gadās, ka grils tiek lietots meža apkārtnē, piemēram, pie RAF dzīvojamā masīva. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tur paredzams aizliegums kurināt ugunskurus vai veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku un 50 metru piegulošā joslā ap mežu ugunsnedrošajā periodā, ko Valsts meža dienests (VMD) izsludināja 28.aprīlī. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā VMD darbinieki dežūrē ugunsnovērošanas torņos, lai laikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur ir izcēlies iespējamais ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo VMD mežniecību netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus un tie varētu maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus, un netiktu izsludināta viltus trauksme.

Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 28.aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību.

Uzturoties mežos un purvos, aizliegts:

nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
kurināt ugunskurus, izņemot tam speciāli ierīkotās vietās;
atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas;
braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem.

Pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielākoties iet bojā jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants paredz atbildību par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - šādā gadījumā tiek uzlikts naudas sods: fiziskām personām no 20 līdz 200 latiem, juridiskām no 200 līdz 1000 latiem. Par ugunsdrošības prasību nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 300 latiem, juridiskajām personām – no 1000 līdz 3000 latiem.