Olu krāsošanas tradīcija- nozīmīgākā Baronu ģimenē

«Vispirms mēs dodamies uz Ozolnieku mežu salasīt visas puķītes un citus zaļumus, kas nepieciešami olu krāsošanā. Un tad kopā arī vārām un krāsojam olas. Procesā tiek izmantotas tikai dabiskas lietas, piemēram, putraimi, ziedi, koku lapas,» par šo ģimenes tradīciju stāsta R.Barona, bez kuras, viņasprāt, Lieldienas vairs nebūtu «īstas».

Viņa atklāj, ka to ik gadu dara kopā ar visu ģimeni, arī nu jau pieaugušajiem bērniem, kam azarts sacensties par skaistāko olu joprojām nav zudis.

Aizrautīgākie Baronu ģimenes olu krāsotāji esot dēls un meita – viņi ik gadu izdomājot kādu jaunu veidu, kā olas padarīt īpaši skaistas. «Šis process notiek ar ļoti lielu aizrautību. Nedod Dievs, kāds sajauks, kurš kuru olu ir krāsojis!» smej R.Barona. Tiesa, ģimenes pieredze rāda, ka skaistākā ola nebūt ne vienmēr ir arī tā spēcīgākā «olu kaujās».

Savukārt jautāta, cik daudz olu ik gadu Lieldienās Baronu ģimenē nokrāso, viņa atklāj: «Daudz! Kaut arī neesam liela ģimene, tomēr nokrāsojam vismaz kādas 30 vai 40 olas. Dažkārt pat olu «aptrūkstas», tādēļ jāskrien uz veikalu vēlreiz. Tad gan sanāk nokrāsot vēl vairāk olu.»

Lieldienas Ozolnieku tautas nama vadītājai ir arī darbadiena, jo jāorganizē svētki Ozolniekos, bet pirms tam no meža jāsarūpē materiāls olu krāsošanai vēl apmēram simtam bērnu, kas Lieldienu svinību laikā krāsos olas tautiskā garā - čuguna grāpī. «Kopš dzīvojam Ozolniekos, tas ir kādi 30 gadi, Lieldienas vienmēr esam sagaidījuši šeit. Nav jau arī īsti, kurp doties – citiem ir radi laukos, bet mums gandrīz visi dzīvo šeit, Ozolniekos,» stāsta R.Barona.

Viņa atklāj, ka Lieldienu svinības Ozolnieku centrā apmeklējusi arī, pirms sākusi pildīt tautas nama vadītājas pienākumus. «Ozolniekos Lieldienas vienmēr ir bijušas visjaukākās!» viņa ir pārliecināta.