|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- Jelgavas ziņas
- Novadu ziņas - Politika - Komentāri - Ekonomikas ziņas - Kriminālās ziņas - Uzņēmēji runā - Dzīvesstils - Aculiecinieks - Sēru ziņas - Jurista vārds - Portāls ziņo - Basketbols - Hokejs - Volejbols - Futbols - Regbijs - Motorsports - Teniss - Karatē - Vieglatlētika - BMX - Citi sporta veidi - Izklaides ziņas - Kultūras ziņas JAUNĀKIE |
Bažīgi par iespējamo siltināšanas darbu kvalitāti (11)Raksts publicēts: 2011.02.22. 14:42:51Raksta autors: Gaļina Stubailova Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Galerija (3) Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) rīkotajās renovēto namu atvērto durvju dienās secināts, ka siltināšanas galvenais šķērslis nav tikai līdzekļu trūkums vai nepieciešamība saņemt visu mājas iedzīvotāju piekrišanu projekta īstenošanai. Gan JNĪP vadība, gan māju vecāki atzīst – galvenais ir iespējamie celtniecības trūkumi, kuri visbiežāk atklājas pēc darbu paveikšanas. Viņš atklājis, ka, piemēram, 2010.gada decembrī apkures izmaksas Raiņa ielas 3.namā bija 0,68 lati par kvadrātmetru, bet vidēji pilsētā – 1,22 lati. Helmaņa ielas namā izmaksas minētajā mēnesī bija 0,42 lati par kvadrātmetru. J.Vidžis skaidro, ka, piemēram, Raiņa ielas 3.namā katram iedzīvotājam nākas līdzfinansēt ap 1 000 latu, summa jāizmaksā piecu gadu laikā. Nama vecākais Aivars Pūka apliecina, ka pašlaik izmaksas kopā ar rēķinu par renovāciju ir zemākas nekā pirms renovācijas. Viņš teic, ka kopsapulces, lai pārliecinātu par siltināšanu, nelīdz, efektīvākais veids ir runāt ar katra dzīvokļa īpašnieku atsevišķi. Savukārt JNĪP vadītājs kā vēl vienu no problēmām min paveikto darbu kvalitāti. «Visvairāk to izjutām, renovējot pirmo namu – 4.līnijā. Tad vācu kolēģi, kas līdzfinansēja projektu, norādīja uz vairākām kļūdām, lika pārtaisīt jau paveikto, lai arī vietējie būvnieki spītīgi apgalvoja, «ka viss ir kārtībā, mēs visu laiku tā esam darījuši»,» stāsta J.Vidžis, piebilstot, ka tagad JNĪP zina daudzas nianses, kurām būvniecības laikā jāpievērš uzmanība. Arī Māras ielas 6.nama vecākā Vera Tarbejeva, kura bija atnākusi uzzināt par iespējamiem projektiem, nobažījusies par iespējamo darbu izpildes kvalitāti. «1999.gadā mainījām mājai jumtu par 5 000 latu, bet jau 2000.gadā jumtam bija nepieciešams remonts 4 500 latu vērtībā,» pieredzē dalās jelgavniece. Viņa uzskata, ka darba veicējam jāuzņemas atbildība – arī finansiālā, taču bieži vien notiek tā, ka darba veicēji uzreiz pēc darbu pabeigšanas pārstāj strādāt un uzņēmumi tiek likvidēti, savukārt būvuzraugi savus iespējamos «grēkus» var apdrošināt un atbildību vairs nenes.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|